EuroVelo 10

Velo tūrisms – EuroVelo 10

Eurovelo 10 – Baltijas jūras velo aplis (Baltic Sea Cycle Route)
Latvijas posms

EuroVelo 10 Latvijas posmi (starp dzelzceļa stacijām)
EuroVelo 10 Latvian sections (between railway stations)

• Pērnava (Pärnu, EE) – Skulte/Saulkrasti
• Skulte/Saulkrasti – Rīga
• Rīga – Jūrmala – Tukums
• Tukums – Liepāja
• Liepāja – Klaipēda (Klaipėda, LT)

Eurovelo 10 oficiālā lapa:
eurovelo.com/en/eurovelos/eurovelo-10

Baltic Maps – iPhone, iPad un Android – Apple Store & Google Play

Ainaži – Salacgrīva  (EV10, 13)

Ainažu Ziemeļu mols
Valdemāra iela 4, Ainaži
57.8756, 24.3519

Ainažu bij. dzelzceļa stacija un Vecie spīķeri
Valdemāra iela 8, Ainaži
57.8699, 24.3590

Skatu tornis
Kuģu iela, Ainaži
57.8691, 24.3531

Ainažu bāka
Valdemāra iela 37, Ainaži
57.8664, 24.3605

Ainažu Jūrskolas muzejs
salacgriva.lv/lat/ainazi/jurskolas_muzejs
Valdemāra iela 47, Ainaži
57.8654, 24.3604
1.05.-30.09. Tr.-Sv. 10-17
1.10.-30.04. Ot.-Se. 11-17

Veides pils, Ainažu parks
Valdemāra iela 45, Ainaži
57.8653, 24.3594

Ainažu Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīca
57.8630, 24.3587
Valdemāra iela 61, Ainaži

Ainažu Ugunsdzēsības muzejs
salacgriva.lv/lat/ainazi/muzejs
Valdemāra iela 69, Ainaži
57.8623, 24.3586
1.06.-30.09. Ot.-Sv. 10-17

Ainažu Tūrisma informācijas centrs
salacgriva.lv/lat/ainazi/turisms
Valdemāra iela 50a, Ainaži
57.8616, 24.3570
+371 64043241, +371 26414207

Piemineklis “Baltā saule”
Jūras iela 12, Ainaži
57.8597, 24.3470

Ainažu muižas kungu māja
Krišjāņa Barona iela 4, Ainaži
57.8586, 24.3604

Randu pļavu dabas taka
Salacgrīvas pagasts
Sākums 57.8333, 24.3444, pa Randu plāvām uz Putnu vērošanas torni.

Randu pļavas

Putnu novērošanas tornis
Salacgrīvas pagasts
57.8257, 24.3363

Kuiviži

Kapteiņu osta – viesnīca, namiņi, restorāns
Pērnavas iela 49a, Kuiviži, Salacgrīva
57.7865, 24.3516
kapteinuosta.lv
+371 64024930, info@kapteinuosta.lv

Milleri – kempings, mājiņas
Pērnavas iela 35C, Kuiviži, Salacgrīva
57.7795, 24.3544
milleri.lv
+371 22000533, info@milleri.lv

Zvejnieku parks, Salacgrīvas estrāde, stadions, vidusskola
57.7684, 24.3512
Pērnavas iela 31 / Sporta iela 4, Salacgrīva

Piemineklis ?
Tērces iela 2A / Viļņu iela 13, Salacgrīva
57.7592, 24.3590

Zivju fabrika Brīvais vilnis
Sienas panno Latvijas bākas
Ostas iela 1A, Salacgrīva
57.7578, 24.3561

Salacgrīvas pareizt. baznīca
Pērnavas iela 12, Salacgrīva
57.7571, 24.3604

Lielsalacas lut. baznīca
Baznīcas iela 2, Salacgrīva
57.7552, 24.3624

Pilskalns
Baznīcas iela 2, Salacgrīva
57.7545, 24.3630

Tūrisma informācijas centrs
Rīgas iela 10A, Salacgrīva
57.7518, 24.3558
+371 26463025; +371 64041254, info@visitsalacgriva.lv
visitsalacgriva.lv

Salacgrīvas muzejs
Sila iela 2, Salacgrīva
57.7515, 24.3557
salacgriva.lv/lat/salacgriva/muzejs
+371 64071981, muzejs@salacgriva.lv

Melnalkšņu parks
57.7507, 24.3516
Jūrmalas iela 13 / Smilšu iela 26, Salacgrīva

————-

Salacgrīva – Limbaži (EV 10)

EUROVELO 10 – pagrieziens pa Valmieras ielu uz Pāli, Limbažiem

Salacgrīvas Sv. Marijas Goreti katoļu baznīca
57.7491, 24.3591
Valmieras iela 2, Salacgrīva, LV-4033

Nēģu tači
Krasta iela 44, Salacgrīva
57.7522, 24.3740 ?

Zirgakmens Salacā
Austrumu iela 6, Salacgrīva
57.7510, 24.3797 ?

– pagrieziens uz P12 Korģeni, Pāli, Limbažiem

Annasmuižas tilts
Vecsalaca, Salacgrīvas pagasts
57.7507, 24.4020

Vecsalacas muiža un parks (pretējā Salacas krastā)
Vecsalacas, Salacgrīvas pagasts
57.7542, 24.4095

Korģene

———————–

– vai taisni pa granti V143

Drūmās klintis
Ūziņas, Salacgrīvas pagasts
57.7119541, Lon: 24.4854251

Lībiešu upuralas
Lielkuiķuļi, Kuikule, Salacgrīvas pagasts
57.7156, 24.4908

Muzejs Sprundas – Jāņa Sudrabkalna piemiņas istaba
Sprundas, Salacgrīvas pagasts
57.7167, 24.5276

—————–

– Lauvas, taisni pa V143

Pāle
Pāles pagasts novadpētniecības muzejs
Pāles kultūras nams, Pāles pagasts
57.7059, 24.6541

Pāles lut. baznīca
Pāles baznīca, Pāles pagasts
57.7047, 24.6427

Ūdensdzirnavas
57.7033, 24.6415

Pāles pagasta nams un maija birzs
Pagasta nams, Pāles pagasts
57.6803, 24.6664

Drieliņu muiža
Doktorāts, Pāles pagasts
57.6714, 24.6654

—————–

– Lauvas, pa labi V142

Ķirbiži
Ķirbižu Meža muzejs, izziņas taka, Vālodžu dižozols
Ķirbižu muiža, Ķirbiži, Viļķenes pagasts
57.6510, 24.4910

V141 uz DA

Viļķenes bļodakmens
Rūku birzkalni, Viļķenes pagasts
57.6230, 24.5727

Viļķenes pareizt. baznīcas drupas
Internāts, Viļķenes pagasts
57.6177, 24.5783

Viļķenes skola

Piemineklis Baumaņu Kārlim
Indriķi, Viļķenes pagasts
57.6164, 24.6110

Viļķenes Sv. katrīnas lut. baznīca
Katrīnas baznīca, Viļķene, Viļķenes pagasts
57.6083, 24.6111

——————-

Āsteres Pilīšu obelisks
Pilītes, Viļķenes pagasts
57.6168, 24.6883

Āsteres muiža un parks
Āsteres muiža, Āstere, Viļķenes pagasts
57.6149, 24.7332

Limbažu mežmuiža
Viļķenes iela 8, Ozolaine, Limbažu pagasts
57.5182, 24.6886

Saulkrasti
http://www.visitsaulkrasti.lv/saulkrasti-ko-redzet

Zvejniekciems un Skultes osta
Atpūtas iela 1b, Zvejniekciems, saulkrasti
57.3172, 24.4159
19. gadsimtā izveidojās neliels ciems Skultes jūrmalā, kuru apdzīvoja zvejnieki. Nosaukums Zvejniekciems radās no iedzīvotāju pamatnodarbošanās. 1967. gadā Skultes Zvejniekciema daļa pievienojās Saulkrastu pilsētciematam. Šodien Zvejniekciemā darbojas Skultes osta, kuru svinīgi atklāja 1939. gada 7. oktobrī. Akmens, ko izvēlējies Kārlis Ulmanis kā ostas būves liecinieku, joprojām atrodas Zvejniekciemā, un ostā arī šodien notiek aktīva darbība.
Starp Skultes ostu un Saulkrastu pludmali atrodas Zvejniekciema akmeņainā pludmale. Vieta radošām dvēselēm, kur iedvesmoties vasaras atspulgos, kur dzirdēt ko jaunu, klausoties priežu rudens sarunas, un būt ar sevi ziemas stindzinošajā gaisā vai pavasara mūzas gaidās.
Kultūras namu “Zvejniekciems” 20. gs. vidū kolhoza “Zvejnieks” vajadzībām cēla 1952.-56.g., to projektēja izcilā arhitekte Marta Staņa (1913–1972), funkcionālisma piekritēja (projektējusi arī Dailes teātra ēku Rīgā). Tas bija viens no modernākajiem ne
vien Rīgas rajonā, bet visā republikā. Centrālā telpa kultūras namā ir lielā skatītāju zāle 700 skatītājiem.
Marta Staņa Zvejniekciemā projektējusi arī divas daudzstāvu dzīvojamās mājas skolotājiem, Zvejniekciema vidusskolu un mākslinieku Postažu ģimenes vasarnīcu.

Saulkrastu pludmale

Saulkrastu estrāde
Ainažu iela 42A, Saulkrasti
57.2772, 24.4188

Saulkrastu Dieva žēlastības katoļu baznīca
Ainažu iela 42, Saulkrasti
57.2767, 24.4175
1998. gadā pie Ķīšupes, blakus parkam un estrādei, pēc
arhitekta Jāņa Šrēdera projekta uzcēla un iesvētīja Romas
katoļu Dieva žēlastības baznīcu ar 300 vietām. Kristus tēls
altārgleznā ir tāds, kādu to vīzijā 1931. gada 22. februārī Polijas klosterī redzējusi svētā klostera māsa Faustīna, un to veidojis mākslinieks Ēriks Pudzēns.

Saulkrastu Tūrisma informācijas centrs – Saules laukums
Ainažu iela 13b, Saulkrasti
57.2669, 24.4133

Saulkrastu vēstures sabiedriskais muzejs
Skolas iela 13a, Saulkrasti
57.2630, 24.4190
+371 67951138

Reiņa Kaudzītes dārza māja
Skolas iela 19, Saulkrasti
57.2622, 24.4191
+371 20222765
Dārza māja atrodas līdzās dzīvojamajai ēkai, kurā no 1913. līdz 1920. gadam dzīvojis latviešu rakstnieks Reinis Kaudzīte (1839–1920).
Pirmā latviešu romāna “Mērnieku laiki” līdzautors
Reinis Kaudzīte (1839–1920) Neibādē uzturējās kopš
1913. gada. Viņš bija iegādājies nelielu īpašumu, kurā kopā
ar savu mājas pārvaldnieci Karlīnu Damrozi pavadīja mūža
pēdējos gadus. Abus šķīra vairāk nekā trīsdesmit gadu, bet
vienoja mīlestība un naids.
Dārzā pie ēkas atrodas “Kaimiņu soliņš” un ceļa rādītājs ar
norādēm, kur rakstnieks savulaik ceļojis

Pēterupes lut. baznīca
57.2608, 24.4164
www.saulkrastubaznica.lv
Ainažu iela 4, Saulkrasti
Pēterupes baznīca pirmā ēka celta 1641. gadā. Mūsdienās saglabājies ceturtais, 1856. gadā jaunceltais dievnams. Tā altāra gleznu Kristus pie krusta (Golgāta) 1856. gadā gleznojis Jozeps Millers, paraugam izmantojot sava skolotāja Pētera Kornēliusa radīto altārgleznu Minhenes Ludviķa baznīcā. Dievnamu iesvētīja 1864. gadā un pēc gada baznīcā uzstādīja Martina firmas ērģeles ar 8 reģistriem, ko 1903. gadā paplašināja uz 14 reģistriem. Diemžēl ērģeles izpostīja 2. Pasaules kara laikā.

Pēterupes Mācītājmuiža
Mācītājmuiža, Saulkrasti
57.2594, 24.4231
Rakstītos avotos minēta kopš 17. gs. beigām. Muižas parks un ēkas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām, arī mācītāja Jāņa Neilanda 1879. gadā stādīta liepu aleja (Smilšu ielas galā) un Johana Vilhelma Knīrima 1869. gadā stādītais dižozols.

Saulkrastu velosipēdu muzejs
Rīgas iela 44, Saulkrasti
57.2418, 24.4009
velomuseum.lv
+371 28883160, latvello@inbox.lv
10.00–18.00
Bagātīgā Jāņa un Gunta Sereginu velosipēdu kolekcija, kuras veidošana sākusies 1977.gadā, jau vairākus gadus apskatāma pašu radītā muzejā. Tā veidota no tehniski interesantākajiem Latvijā atrastajiem velosipēdu attīstības vēstures paraugiem. Kolekcija ataino Latvijas velosipēdu rūpniecības vēsturi pirms Otrā pasaules kara un līdzās unikāliem eksponātiem šeit aplūkojama seno laiku darbnīca un veikals. Muzejā plaši pārstāvētas dažādas lietas saistītas ar velosipēdu lietošanu, riteņbraukšanas sportu un biedrībām. Šī ir vienīgā seno velosipēdu kolekcija Latvijā un lielākā Baltijā.

Baltā kāpa, Saulrieta taka
57.2345, 24.3920
Rīgas iela 9A, Saulkrasti
18 metru augstā kāpa Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā ir lieliska skatu vieta, no kuras vērot Rīgas jūras līci. Vēsturiski Baltā kāpa ir smilšu veidojums, kas veidojies pirms 405–350 miljoniem gadu. Šeit uzņemti skati vēsturiskajām Rīgas kinostudijas mākslas filmām “Kā gulbji balti padebeši iet” (1956) un “Nauris” (1957)

Saulrieta taka – 3,6 km meža taka gar jūras piekrasti no Baltās kāpas līdz Saules tiltam. Smilšu pludmale un kāpu mežs, 20 dižpriedes, dažas pat 200 gadus vecas. Neaizmirsti klausīties putnu
dziesmās un vērot sīkumus. Ja Tev paveiksies, ieraudzīsi mazo, īpaši aizsargājamo kukainīti – priežu sveķotājkoksngrauzi!

Katrīnas liepas (?kur)
1764. gadā Katrīna II (Krievijas imperatore 1762.–1796.g.)
pagodināja Igauniju un Vidzemi, ceļojot no Pēterpils uz Rīgu. Ķeizariene vēlējās pārliecināties, vai arī Vidzemes guberņā joprojām ir zemnieki, kuri neprot lasīt un rakstīt, un vai tos var pirkt un pārdot. Skaistā Pabažu jūrmala
pie Baltās kāpas, kur Katrīna II atpūtusies un peldējusies
jūrā, viņu iedvesmojusi, un šajā vietā imperatore iestādījusi
divas liepas, kuras apskatāmas vēl šodien. Vēlāk vieta,
kur Katrīna peldējusies, nosaukta viņas vārdā – Katrīnbāde

Neibādes parks un piemineklis Neibādes peldvietas dibinātājiem
Kāpu iela 19, Saulkrasti ?
57.2300, 24.3886 ?
Līdz ar kūrorta Neibāde (latviski: jaunā peldvieta) izveidi 1823. gadā, aizsākās rūpes par viesu atpūtu.
Parku, kas veidots angļu stilā, radīja dārznieks Akerbergs, kuru barons Pistolkorss atveda no Igaunijas.
1877. gadā, atzīmējot senču nopelnus Neibādes dibināšanā un izveidē, barons Augusts fon Pistolkorss lika parkā uzcelt pieminekli.

Piemiņas vieta somu lidotājiem
Mazžvīguļi (DUS Lukoil), Saulkrastu novads
57.2246, 24.3903
1943.gagad 23.aprīlī Saulkrastu teritorijā ceļā no Vācijas uz Somiju notika bumbvedēja Junkers avārija, kuras rezultātā gāja bojā četri somu karavīri – Urho Jääskeläinen, Lauri Suhonen, Aimo Valkeeniemi un Erkki Horma. Saskaņā ar somu kara lidotāju tradīcijām, lidmašīnu krišanas vietā 2013.gadā tika uzstādīta piemiņas zīme.

V101

Bātciems

Lilaste, atpūtas komplekss – mājiņas, viesnīca
Upmaļi, Lilaste, Saulkrastu novads
57.1886, 24.3564
+371 26439830, +371 67700358, info@lilaste.com
lilaste.com

Porto Resort – viesnīca, mājiņas, restorāns
Medzābaki-2, Lilaste, Carnikavas novads
+371 22722258, info@portoresort.lv
portoresort.lv

Gauja

Carnikava

Garupe

Mežgarciems

Garciems

Garciema paraboliskā kāpa, kāpu amfiteātris. Legzdiņu kalns 22m.
Torņa iela 13, Garciems, Carnikavas novads
57.0971, 24.1823

Kalngale

——————

Vecāķi

Daugavgrīvas skansts
57.0553, 24.0919
Skanstnieku iela 5, Vecdaugava, Rīga

Kultūras pils Ziemeļblāzma, skatu tornis
57.0369, 24.1018
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga

Mežaparka lielā estrāde
Ostas prospekts 11, Rīga
57.0154, 24.1514

Rīgas Zooloģiskais dārzs
Meža prospekts 1, Rīga
57.0062, 24.1577
rigazoo.lv
+371 67518409, info@rigazoo.lv

Jāņa Poruka vidusskola
Gaujas iela 23, Rīga
56.9839, 24.1577
rjpvs.lv
1911, arh. Reinholds Šmēlings.

Čiekurkalna ūdenstornis
Gaujas iela 21, Rīga
56.9840, 24.1566
1912, arh. Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs.

Brāļu kapi
Aizsaules iela 1b, Rīga
56.9878, 24.1445

Lielie kapi
56.9718, 24.1459
Augšāmcelšanās lut. baznīca
Andrejs Pumpurs
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Barons
Johans Kristofs Broce

Miera 95 – 1913. arh. Edgars Voldemārs Frīzendorfs.
Pēc E.V.Frīzendorfa proj. uzceltas ap 25 t.s. statenisko jūgendstila ēku.

Miera 85 -Īres nams (1910.) arh. Nikolajs Nords
Miera 89 – Īres nams (1910.) arh. Nikolajs Nords
Miera 91 – Īres nams(1912.) arh. Nikolajs Nords

Vecrīga

Vanšu tilts.
Ķīpsala, pilsētas pludmale.
Raņķa dambis, Nameja krastmala.
Durbes iela.
Kuldīgas iela.
Slokas iela.
Jūrmalas gatve (Botāniskais dārzs, Kandavas iela, Vecā Jūrmalas gatve).
Imantas 2. līnija.
Veloceļš Rīga – Jūrmala.
St. Zolitūde.
St. Imanta, velo tunelis.
St. Babīte (1.pasaules kara brāļu kapi).

JŪRMALA

www.tourism.jurmala.lv

St. Priedaine.
Babītes iela.
Tilts pār Lielupi.

Līvu akvaparks
Viestura iela 24, Jūrmala, LV-2010
56.974264, 23.860642
+371 67755636, akvaparks.lv

Bulduru dārzkopības vidusskola | Bulduru Dendroloģiskais parks
Viestura 6, Jūrmala, LV-2010
56.9722, 23.8505
+371 67753135
bulduri.lv
www.visitjurmala.lv/lv/plano/apskates-un-kulturas-objekti/vides-objekti/bulduru-dendrologiskais-parks/
Bulduru dārzkopības vidusskola ir se­nākā šāda veida skola Eiropā. Skolas teritorijā atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt dažādas koku un zie­du šķirnes, kā arī iepazīties ar daudzām ziedu un koku sugu kolekcijām.

Viestura iela.
Rēzeknes pulka iela.

Brīvības cīņu piemiņas zīme “Tilts un mūžība”.
Rēzeknes pulka iela 40, Jūrmala, LV-2010
56.9800, 23.8677
1919.g. novembra sākumā ar cīņām par Lielupes tiltu Latvijas armijas 9.kājnieku pulks uzsāka Jūrmalas atbrīvošanu no Bermonta vācu-krievu karaspēka.

Lielupes dzelzceļa tilts, 56.9798, 23.8742.
St. Lielupe, 56.9826, 23.8706

Vikingu iela

Kempings Jūrmala
Ūdru iela 5, Lielupe, Jūrmala, LV-2015
56.9837, 23.8880
T.:+371 29266548
info@kempingsjurmala.lv
kempingsjurmala.lv | jurmalacamping.lv

Vikingu iela,

Buļļuciems pazīstams kā kādreizējā zvejnie­ku kolhoza “Uzvara” teritorija. Kādreiz šo teritoriju aiz 33. līnijas iesauca par “Austrāliju”.

Tīklu iela.

Jūrmalas brīvdabas muzejs
Tīklu iela 1a, Jūrmala, LV-2015
56.9963, 23.9154
+371 67754909, daiga.sejane[at]jurmala.lv
jbmuzejs.lv
www.visitjurmala.lv/lv/plano/gimenem-ar-berniem/muzeji/jurmalas-brivdabas-muzejs/
Pats lielākais un atraktīvākais Jūrmalas muzejs, kas atrodas Buļļuciemā, Raga kāpas dabas parka pakājē. Muzejā izveidota 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma piekrastes zvejnieka sēta ar tai raksturīgām ēkām – tīklu būda, dzīvojamā māja, klēts, zivju kūre, peldu būda u.c. Muzejs īpaši lepojas ar plašo enkuru un zvejas laivu kolekciju, bagātīgāko virvju un striķu vīšanas piederumu un materiālu kolekciju Latvijā.

Ragakāpas dabas parks | Ragakāpas dabas taka.
Lašu iela 7, 56.995917, 23.920235 – 36.līnija, 56.9976, 23.9012
www.visitjurmala.lv/lv/plano/aktiva-atputa/dabas-parki-un-takas/ragakapas-dabas-parks/
Ragakāpas dabas parks ir īpaši aizsar­ gājama dabas teritorija, kas izveidota, lai saglabātu ar vecu priežu mežu ap­ augušās kāpas un dabas daudzveidību jūras piekrastē. Dabas parka teritorijā ir sastopamas ap 340 gadu vecas priežu audzes, kā arī retas augu sugas un aiz­ sargājamas putnu sugas. Takās ierīkotas drošas un ērtas kāpnes, izvietoti soliņi, informatīvas norādes un stendi. Raga­ kāpas pastaigu taku veido 4 atsevišķas takas: Dabas skatu taka, Kukaiņu taka, Priežu taka un Augu taka.

Nūdistu pludmale | Naturist beach
Lielupe/Buļļuciems, 57.0041, 23.9186
www.visitjurmala.lv/lv/jurmala/kapec/labiekartotas-pludmales-un-nudisma-tradicija/

Lielupes ieteka jūrā
57.0069, 23.9326

Bulduru prospekts.

Bulduri
Tagadējais Lielupes rajons ir daļa senāko Bulduru muižas zemju, kas pirmoreiz vēstures avotos minēts jau 15. gs. beigās. Kādreiz lielā attāluma dēļ no vēsturiskā centra teritoriju aiz Oskara Kalpaka (bij. Nikolaja) prospekta iesauca par “Ameriku”. Savukārt Bulduru vārds radies no zemju nomnieka Johanna Buldrinka vārda (Bulderinga), kuram 1495. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Ple­ tenbergs piešķīra zemes gabalu Lielupes malā, tagadējās Bulduru dārzkopības vidusskolas teritorijā. Bulduru pludmale ir viena no iecienītākajām pludmalēm atpūtniekiem, kas ierodas Jūrmalā ar vilcienu, jo attālums no dzelzceļa stacijas līdz pludmalei ir tikai 400 metri.

Bulduru ev. lut. baznīca
Krišjāņa Barona iela 6, Jūrmala, LV-2010
56.9809, 23.8388
Celta 1889. gadā kā Dubultu luterāņu baznīcas filiāle kūrviesu apkalpošanai, arhitekts Hermanis Hilbigs. Ķieģeļu mūra neapmesta celtne ar centrālo torni agrāk bija pazīstama kā “Waldkapelle” (Meža kapela). No 1953. līdz 1992. gadam baznīcas ēkā atradās Latvijas Valsts ki­ nofotofonodokumentu arhīvs. Pēc ēkas nodošanas Bulduru draudzei 1990. ga­du beigās, tika uzsākti remontdarbi un daļēji atjaunots baznīcas interjers.

Dzintaru prospekts.

Kristapa Morberga vasarnīcas un botāniskā daŗza ansamblis
Dzintaru prospekts 52/54
+371 67227175, info[at]morbergavasarnica.lv
morbergavasarnica.lv
Vasarnīcas ēka ir valsts nozīmes koka ar­ hitektūras piemineklis, izcils neogotikas objekts, celts ap 1883. gadu. To savai ģimenei cēlis latviešu būvuzņēmējs, me­ cenāts Kristaps Morbergs. Ēkas interjerā saglabājušies gleznoti griestu plafoni, vitrāžas, apaļas glazētu podiņu polihro­ mas krāsnis un kamīns. Palīgceltnes uz­ būvētas 19.–20. gs. mijā. Ar testamentu ēku komplekss 1928. gadā novēlēts Lat­ vijas Valsts Universitātei. 2007.–2008. gadā veikta ansambļa ēku un interjeru restaurācija, atjaunots 19. gadsimta plā­ nojums un stādījumi. Ekskursijas pēc iepriekšēja pieteikuma.

Madonas iela.

Dzintaru mežaparks
Dzintari, Jūrmala, LV-2015
56.9765, 23.8210
Skatu tornis 33.5m, piedzīvojumu parks Tarzāns, skeitparks, aplis skrituļslidotājiem, strītbola laukumi, bērnu rotaļu laukumi.
www.visitjurmala.lv/lv/plano/gimenem-ar-berniem/dzintaru-mezaparks/

Kempings Valensija – M
Lienes iela 36/38, Jūrmala, LV-2015
+371 67512692
valensijam.lv/lat/page/8/

Turaidas iela.

Skulptūra Turaidas Roze
Turaidas iela 17, Dzintari, Jūrmala, LV-2015
56.9737, 23.8142
Skulptūra ir mūsdienīgs Turaidas Rozes stāsts. Tēlnieks Valtis Barkāns sievietes tēlu centies veidot vieglu un gaisīgu: “Viņa, zvanot pa mobilo telefonu, gaida savu līgavaini, taču nesagaida un jūtas pievilta”.

Jūrmalas globuss
Turaidas/Jomas ielu krustojums, Dzintari, Jūrmala, LV-2015
56.9752, 23.8133
Varā kaltais globuss uzskatāms par lielāko globusu Latvijā. Globuss izgatavots no vara plāksnēm.

Dzintari.
Dzintaru attīstība aizsākusies 19. gs. otrajā pusē ar priežu mežu klātā smilšainā apvidū un vēsturiski vairāk pazīstama kā Edinburga (līdz 1922. gadam). Tā bija iecienīta aristokrātu apmešanās vieta kopš 19. gs. 70. gadiem un par Edinbur­ gu nosaukta par godu Krievijas ķeizara Aleksandra II meitas Marijas precībām
ar Edinburgas hercogu. 20.gs. sākumā rakstīja, ka “augstākās sabiedrības kūrorts Edinburga daudziem atgādina Rietumei­ ropas pilsētu “West End” rajonus tāpēc, ka šeit ir lielas, aristokrātiskas un krāšņas villas”.
Dzintaros, no Turaidas ielas pludmalē ierīkota apgaismota koka dēļu pastai­
gu taka, kas ved līdz Ērgļu ielas galam Majoros. Tepat arī ir ērtas nobrauktuves uz pludmali, piemērotas riteņkrēsliem un bērnu ratiņiem.

Dzintaru koncertzāle
Turaidas 1, Dzintari, Jūrmala, LV-2015
56.9779, 23.8122
+371 67762005, info[at]dzintarukoncertzale.lv
dzintarukoncertzale.lv
Viens no pilsētas nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem, kas piedāvā plašu kultūras programmu vietējo un viesmākslinieku izpildījumā. 1936. gadā vēsturiskajā Dzintaru (Edinburgas) koncertdārzā tika atklāta pēc arhitektu Aleksandra Birzenieka un Viktora Mellenberga projekta veidotā slēgtā koncertzāle ar 690 sēdvietām, kuras interjerā sagla­ bājušies jūrmalnieka lietišķi dekoratīvās mākslas meistara Anša Cīruļa trīs glez­ nojumi – “Lielupe”, “Jūra” un “Latvija”. 1960. gadā tai piebūvēta vaļējā vasaras koncertzāle 2000 skatītājiem. Arhitekti Modris Ģelzis, Alberts Vecsīlis, kons­ truktors Andris Bite. Koncertzāles metāla konstrukciju apdare ar koka apšuvumu nodrošina teicamu akustiku. 2015. gadā pēc pilnas rekonstrukcijas tika atvērta slēgtās koncertzāles vēsturiskā mazā zāle.

Jomas iela
Jomas ielas nosaukums ir apliecinājums tam, ka vēl 19. gs. vidū visa Jūrmalas te­ ritorija bija paralēli jūrai ejošu jomu (vēja ietekmē radītu ieplaku) virkne. 1899. gadā Jomas ielu vēlējās pārdēvēt par Puškina ielu, tomēr Barons Firkss par to iesniedza sūdzību Krievijas senātā, kas arī atstāja veco nosaukumu. Vēsturiski gar ielu izvietojās veikali, restorāni un kafejnīcas, lielākā daļā no tiem tagad ir arhitektūras pieminekļi. Kopš 1987. gada tā ir gājēju iela, savukārt savu tagadējo izskatu Jomas iela ieguva pēc rekonstruk­ cijas 2003. gadā.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Jāņa Pliekšāna iela 7, Jūrmala, LV-2015
56.975761, 23.807848
+371 67764295
jurmala.lv/lv/kultura/muzeji_un_izstazu_zales/6862-raina-un-aspazijas-vasarnica

Jūras iela
19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Jūras iela izveidojās par bagātu ļaužu vasarnī­cu rajonu ar skaistiem dārziem. Vēsturiski Jūras ielā atradās tikai vasarnīcas un pan­siju ēkas. Šodien šeit vērojami gandrīz visi Jūrmalai raksturīgie arhitektūras stili, kurus pārstāv 23 valsts un vietējas nozīmes arhi­tektūras pieminekļi.
Benjamiņu māja (Jūras ielā 13), kā viens no šiem piemi­ nekļiem, bijusi Latvijas pirmās republikas laikā pazīstamās sabiedriskās darbinie­ ces un preses izdevējas Emīlijas Benja­ miņas privātīpašums. Celta 1939. gadā, arhitekts Ļevs Vitlins. Ēkas eleganci pastip­ rina dabiskais akmens plātņu apšuvums, kurā savu liecību ir atstājis Otrais pasaules karš – tumšākas krāsas neizdzēšami lau­ kumi kā pretgaisa aizsardzības noteikumu prasība. Pēc kara gandrīz 50 gadus Ben­ jamiņu rezidence kalpoja par Padomju Savienības varasvīru vasaras viesu māju, bet 1995. gadā ēka atdota īpašnieces mantiniekiem. Sēta gar Jūras ielu ir grez­ nākais Jūrmalas metāla žogs, kas darināts pēc arhitekta Sergeja Antonova metiem un ir iekļauts Jūrmalas mākslas pieminekļu sarakstā.

Majori
Majori ir Jūrmalas centrālā daļa, pilsētas sirds, agrākā Vildenes ciema teritorija, kas no 17. līdz 20. gadsimtam piederēja baronu Firksu dzimtai. Attīstoties intere­ sei par Jūrmalu kā atpūtas vietu, Firksu majorāta zemes tika sadalītas apbūves gabalos vasarnīcu celtniecībai. Kopš dzelzceļa atklāšanas 1877. gadā Ma­ jori veidojušies kā viens no dzīvākajiem centriem ar tirdzniecības un izpriecu vietām. Majoru apbūve starp Jūras un Jomas ielām sniedz spilgtu priekšstatu par Jūrmalas arhitektūras stilistiku kopumā. Vēl 19. gs. vidū tagadējo Jomas, Jūras un Lienes ielas apvidū bija jomains, slapjā laikā grūti izbrienams mežs. Šodien no jomām ir palicis tikai Jomas ielas nosau­ kums. Tagad tā ir gājēju iela, kurai par godu katru vasaru tiek svinēti Jomas ielas svētki.

Bij. Emīlijas Rācenes peldu iestāde
Pilsoņu iela 1, Majori
56.9770, 23.8009
Ēka būvēta 20. gs. sākumā, paplašināta 1914. gadā, kad pirmo reizi šajā Jūrmalas daļā peldu iestāde piedāvāja dažādas – silta jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstrakta – vannas katru dienu gan ziemā, gan vasarā. Divstāvu koka celtni raksturo augsts cokols pludmales pusē un kokgriezuma detaļas, tā veido pilsētbūvniecisku akcentu pludmales apbūvē. Padomju laikos ēkā darbojās kūrortpoliklīnika, viena no labāk iekārtotajām ārstniecības iestādēm Jūrmalā.Ēka būvēta 20. gs. sākumā, paplašināta 1914. gadā, kad pirmo reizi šajā Jūrmalas daļā peldu iestāde piedāvāja dažādas – silta jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstrakta – vannas katru dienu gan ziemā, gan vasarā. Divstāvu koka celtni raksturo augsts cokols pludmales pusē un kokgriezuma detaļas, tā veido pilsētbūvniecisku akcentu pludmales apbūvē. Padomju laikos ēkā darbojās kūrortpoliklīnika, viena no labāk iekārtotajām ārstniecības iestādēm Jūrmalā.

Jūras paviljons un skulptūra “Bruņurupucis”
Tirgoņu iela 1, Majori (pie 5* Baltic Beach Hotel).
56.9762, 23.7983
www.visitjurmala.lv/lv/plano/apskates-un-kulturas-objekti/arhitektura/centrs/juras-paviljons/
Celts 1909. gadā historisma stilā peldviesu atpūtai un izklaidei, arhitekts Arturs Mēdlingers. Viens no ievērojamākajiem 20. gs. sākuma sabiedriskajiem centriem jūras kāpās vakara stundu un brīvā laika pavadīšanai. Paviljonā atradās restorāns un izslavēta deju zāle ar virpuļgrīdu. 1929. gada vasarā uz paviljona terases ir pabijis Zviedrijas karalis Gustavs V. Ēka ir raksturīgs jūgendstila piemērs ar bagātīgām kokgriezumu detaļām fasādēs un stūra torni kā vertikālu akcentu pludmalē.
Skulptūra “Bruņurupucis” simbolizē mūža ilgumu, tēlnieks – J. Bārda (1995).

Horna dārzs un piemineklis Rainim un Aspazijai.
Jomas iela 35, Majori, Jūrmala
Pirmais apbūvētais zemesgabals Jomas ielā. 1870. gadā šī zemesgabala pirmais nomnieks Alberts Horns uzcēla viesnīcu un ierīkoja dārzu. Līdz 19. gs. gadsimta beigām te bija uzbūvēts restorāns, ki­nematogrāfs, koncertzāle un brīvdabas koncertdārzs, kas varēja uzņemt vairāk nekā 2000 klausītāju, un kurā koncertēja slaveni simfoniskie orķestri. 1896. gadā šeit notika pirmais kinoseanss Jūrmalā, bet 1905. gadā – pirmais latviešu simfonis­ kās mūzikas koncerts, kurā tika atskaņota vēlākā Latvijas himna “Dievs, svētī Lat­viju”. 1913. gadā Horna dārzs ar visām ēkām nodega. 1970. gadā tika uzcelts kinoteātris “Jūrmala”, tagadējais Jūrmalas Kultūras centrs.
1991. gadā Jomas ielas malā atklāts piemineklis “Krauklītis”, kas veltīts dzejniekiem Rainim un Aspazijai, lai godinātu viņu uzstāšanos sarīkojumā Horna dārzā 1905. gadā (autori Zigrīda Fernava­Rapa un Juris Tiščenko­Rapa).

Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29
+371 67761915, muzejs[at]jurmala.lv
trešd.–svētd. plkst. 10.00–17.00 (15.05.–15.09. līdz plkst. 18.00).
Jūrmalas pilsētas muzejs apmeklētājiem stāsta par Jūrmalas kūrorta pirmsākumiem un attīstību no 19. gs. beigām līdz mūs­ dienām. Muzejā skatāma pastāvīgā eks­ pozīcija “Bērns kūrortā”, kas fotogrāfijās, spēlēs, rotaļlietās un grāmatās rosina at­ miņas par bērnību, piedāvājot ģimenēm dažādas interaktīvas nodarbības. Jūr­ malas pilsētas muzeja izstāžu zālēs gadā notiek caurmerā 20 dažādas mākslas un kultūrvēstures izstādes, radoši pasākumi un darbnīcas bērniem. Ieeja bez maksas.

Jūrmalas Tūrisma informācijas centrs
Lienes iela 5, Majori (pretī Dz.c. stacijai majori)
56.9716, 23.7980
+371 67147900, info[at]jurmala.lv
visitjurmala.lv
www.visitjurmala.lv/lv/jurmala/praktiska-informacija/turisma-informacijas-centrs/

Skvērs ar strūklaku un skulptūru “Lāčplēsis” pretī St. Majori
Jomas iela 32, Majori
56.9720434, 23.7968
Vanagu iela, kas atrodas pavisam netālu no šī skvēra, vēl 20. gadsimtā bija senais Jomas ielas sākums. 1953. gadā skvērā tika novietota L. Kristovska skulptūra “Lāčplēsis”. 2006. gadā tika atklāta strūklaka “Apvārsnis”.

Jūrmalas pilsētas dome.

Bij. sanatorija Marienbāde.
Z. Meierovica prospekts 41/43, Dubulti
56.9730, 23.7865
Pirmā sanatorija Jūrmalā, celta 1870. gadā. Otrā pasaules kara laikā nopostīja gandrīz visu sanatorijas ēku kompleksu, kas aizņēma vairākus kāpu zemesgabalus uz Dubultu un Majoru robežas. Arī sanatorijas galvenā ēka bija stipri cietusi un 1940. gados tās vietā uzcēla trīsstāvu mūra ēku ar klasicisma elementiem. No pirmskara sanatorijas saglabājusies tikai 1926. gadā uzceltā ēkas piebūve, galerija ar stūra torni un 20. gs. sākuma ieejas vārti. Šobrīd no pludmales puses redzama saglabātā galerija ar tornīti un pēc Otrā pasaules kara pārbūvētā ēka.

Aspazijas māja
Z.Meierovica prospekts 18/20
otrd.–sestd. plkst. 10.00– 17.00 (vasarā līdz plkst. 18.00)
+371 67769445, aspazijas.maja[at]jurmala.lv
facebook.com/Aaspazija.ir.majas
Aspazijas māja Dubultos ir neparastākais Jūrmalas muzejs. Pēc dzejnieces vēlējuma, Aspazijas māja kļuvusi par rakstnieku, mākslinieku, fotogrāfu, in­ teliģences tikšanās mājvietu. Šeit notiek radošie vakari, lekcijas, dzejas lasī­ jumi. Mūzika, māksla un vēsture rada Aspazijas mājas īpašo auru, savukārt sajust aizgājušā laikmeta garu palīdz atjaunotā ekspozīcija, kas ietver ne tikai autentiskus pagājušā gadsimta pirmās puses interjera un sadzīves priekšme­ tus, bet arī projekcijas tehnikā radītas hologrammas un izzinošas interaktīvas spēles.

Dubulti.
Dubulti bijuši senākais peldu vietu centrs Jūrmalā ar kūrmāju, baznīcu un valdes namu. Ja 190 gadus atpakaļ kāds peldu viesis no Vidzemes lūkoja vietu vasaras atpūtai pie jūras, tad pilnīgi noteikti Dubultiem bija priekšroka. Gan tāpēc, ka turp aizvizināja tvaikonis no Rīgas, gan tāpēc, ka šeit tika domāts par pasāku­ miem, vasarnieku izklaidi, kā arī Dubultos pulcējās smalka publika.

Dzelzceļa stacija Dubulti.
Laikmetīgās mākslas izstāžu zāle, uni­kāla un ikvienam pieejama mākslas platforma. Izstāžu zāle ir veiksmīgi in­tegrēta joprojām funkcionējošā stacijā. Dubultu stacijas ēka uzbūvēta 1977. gadā, arhitekts Igors Javeins.
pirmd.–svētd. 11.00–20.00
+371 29548719, dubulti.art.station[at]gmail.com
www.facebook.com/ artstationdubulti

Pasaku māja Undīne

Dubultu ev. lut. baznīca
Celta 1907.–1909. gadā. Dubultu baz­ nīcu ar 750 sēdvietām būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars, Krišjānis Ķergalvis pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa un Edgara Frīzendorfa projekta. Tas ir apkārtnes izteiksmīgākais objekts un vizuālā do­ minante, monumentālākā un krāšņākā sakrālā jūgendstila celtne Jūrmalā. Du­ bultu baznīca ir viena no izcilākajām 20. gs. sākuma kulta celtnēm Latvijā un viens no nozīmīgākajiem arhitekta V. Bokslafa projektiem. 1962. gadā baz­ nīcu draudzei atsavināja un tajā līdz pat 1990. gadam atradās Jūrmalas vēstu­ res un mākslas muzejs, kad draudze atguva savu īpašumu. Baznīcā regulāri notiek koncerti, tajā uzstādītas firmas „Driver&Co” ērģeles, kas uzbūvētas 1925. gadā Burnlejā (Lielbritānija). Adrese: Baznīcas iela 13
Dievkalpojumi notiek ce­turtdienās 19.00, svētdienās 10.00
+371 67755806
dubultudraudze.lv

Jaundubulti
Jaundubultus kā vasaras atpūtas vietu bija iecienījuši vācu aristokrāti, kam Dubultu vasaras dzīve šķita pārāk internacionāla. Savukārt laikā pēc Pirmā pasaules kara šeit peldu se­ zonā atpūtās inteliģences pārstāvji un tie atpūtnieki, kuru rocība nebija tik plaša, lai atļautos vasarnīcu kūrorta centrā. Dubulti ir Jūrmalas šaurākā vieta – tikai 340 metrus plata zemes strēle te atdala Lielupi no jūras.

Jūrmalas Dubultu Sv. Kņaza Vladimira pareizticīgo baznīca
Strēlnieku prosp. 26
Celta 1896. gadā. Tā ir krusta kupola būve ar zvanu torni, koka un mūra ēku apvienojums. Sānu piebūvēs veidotas dzīvojamās telpas, bet interjerā sagla­ bāti mākslas pieminekļi.
Katru dienu plkst. 12.00–18.00
Tālrunis: +371 67769667

Kempings Jūrmala (01.06-01.09)
Dubultu prospekts 51
www.campingjurmala.lv
+371 26400500

Kempings Atpūta Jūrmalā (15.05-01.09)
Dubultu prospekts 54
jurmala.webs.com/latvian.htm
+371 29947047

Raiņa priedes
Amatas iela, Pumpuri
56.9666, 23.7451
www.visitjurmala.lv/lv/plano/apskates-un-kulturas-objekti/vides-objekti/raina-priedes-un-skulptura-raina-priedes/
Dzejnieka Raiņa iecienītā atpūtas un dar­ ba vieta, kurai viņš veltījis dzejoli “Lauz­ tās priedes”. Laikā no 1903.–1905. ga­ dam dzīvodams Poruka prospektā 61, dzejnieks Rainis bieži apmeklējis kāpu, sēdējis priežu paēnā un dzejojis. Kopš dzejnieka simtgades 1965. gadā te ik rudeni notiek dzejas dienu sarīkojumi. 2014. gadā šajā vietā atklāts tēlnieka Kristapa Gulbja vides objekts “Raiņa priedes”, kas veidots no nerūsējošā tē­ rauda loksnēm, kurās iegravēti Raiņa dienasgrāmatu fragmenti..

Mellužu estrāde un parks
Mellužu prospekts 6
Estrāde celta 1930. gadā vēsturiskajā Mellužu parkā, kur jau 19. gs. notika koncerti. Mellužu estrāde ir viena no pēdējām divām akustiskajām koka glie­ mežnīcām visā Baltijas reģionā, kas sa­ glabājusies un funkcionē kopš 20. gs. Vasarā katru svētdienu no plkst. 11.00 notiek bezmaksas pasākumi bērniem.

Kāpu iela
19. gs. Kāpu iela bijis vien līkumains ceļš. Zemesgabali sadalīti to netaisnojot, un tādēļ Kāpu ielai ir tādas ainaviskas kvali­ tātes, kādas nav citur Jūrmalā. Arhitekto­ niski interesantākās ir vēsturiskās pansiju tipa ēkas ielas labajā pusē, kuru lielie un greznie apjomi izceļas starp kāpu priedēm. Ap tām saglabājušies arī vēsturis­ kie labiekārtojuma elementi – lapenes, atbalsta sienas, kāpnes, terases. Ielas kreiso pusi vēsturiski veidoja Mellužu un Asaru zvejnieku un zemnieku plašie ze­mes gabali.

Asari, Vaivari
Asaru nosaukums cēlies no zvejnieku saimniecības nosaukuma – šeit bijušas ‘’Lielasaru’’ un ‘’Mazasaru’’ mājas, kas piederēja Biju dzimtai. No šīs dzimtas nācis ievērojamais tēlnieks Augusts Bija. Vaivaru nosaukums radies padomju laikā, senāk šī vieta dēvēta par Riekstu ciemu, jo mājas, kas atradušās pašā rietuma galā, saukušās ‘’Rieksti’’. 1878. gadā kāds francūzis vārdā Kortezī atvedis no Francijas zemeņu stādus (tā esot bijusi šķirne ‘’Viktorija’’) un iestādījis savā gruntsgabalā. Francijas “Viktorijai” Asaru augsne un klimats bijuši ļoti pa prātam. No Kortezī stādus dabūjis arī Asaru stacijas priekšnieks Gailis, no viņa savukārt, citi kaimiņi. Tā zemeņu dārzi šajā rajonā aizvien vērsušies plašumā. Zemenes veda uz Rīgu gan ar vilcienu, gan kuģīti pa Lielupi. 20. gadsimta sākumā zemeņu audzētāji bija ieguvuši tādu slavu, ka Asaru stacijā pienā­ ca tā sauktie ‘’zemeņu vilcieni’’, kas patie­ sībā bija Pēterburgas vilciena vagons, ko piekabināja vilcienam. Leģenda ir patiesa – zemenes patiešām veda uz Pēterburgu.

Kempings Nemo (01.05-30.09)
Atbalss iela 1
+371 26100500, nemo[at]campingnemo.lv
nemo.lv

Kauguri, Sloka
1959. gadā, kad, apvienojot Sloku, Ķemerus un Rīgas Jūrmalu, tika izveidota Jūrmalas pilsēta, tai pievienoja arī Kaugurciemu, kuru tagad pazīstam kā Kaugurus. Par Kauguriem tas kļuva, kad 1960. gados tika aizsākta daudzdzīvokļu namu būve, kas pārvērta kādreiz kluso zvejnieku ciemu līdz nepazīša­ nai. Kauguri ir tā Jūrmalas daļa, kurā dzīvo lielākā daļa jūrmalnieku.
Slokas nosaukums cēlies no Slocenes upītes, kas šajā rajonā ietek Lielupē. Sloka Jūrmalas pilsētas vēsturē ieņem īpašu vietu, atšķirībā no Ķemeriem un Rīgas Jūrmalas, kas veidojās un attīstījās kā kūrorti. Kaut arī Sloka nekad nav bijusi liela pilsēta, tā var lepoties ar to, ka tā ir senākā Jūrmalas daļa, kas minēta rakstītos avotos , kā arī no 1561. līdz 1783. gadam tā bija iekļauta Kurzemes hercogis­ tes sastāvā. Te uzcelts vecākais dievnams Jūrmalā un arī senākā pilsētas pašpārvalde un pirmās skolas izveidojās tieši Slokā. No 1896.–1994. gadam Slokā atradās Baltijas celulozes fabrika, kas bija viens no lielāka­ jiem papīrrūpniecības uzņēmumiem Latvijā.

Neptūns
Jaunķemeru ceļš 1, Jūrmala, LV-2015
+371 67731289
restoransneptuns.lv

Kauguru dižozols
Kaugurciema un Kapteiņa P. Zolta ielu krustojumā
Kauguru dižozols ir 17,2 m augsts un tā diametrs ir 4,3 m.

Piemineklis kapteiņa Pauļa Zolta rotas kaujas vietā 1919.g. 18.maijā
Kaugurciema iela 8, Kauguri, Jūrmala
Pirmoreiz piemineklis atklāts 1934. gada 25. novembrī. Akmens lejasdaļā iestipri­ nāta plāksne ar tekstu: “Šeit krita par Lat­ viju 1919. gada 18. maijā L.O.K. kaptei­ nis Zolts Paulis”, tālāk minēti citi kritušie. 1948. gadā piemineklis nopostīts. Tas tika atjaunots 1989. gada 18. maijā, restaurācijas projekta autors – arhitekts J. Alberts.
Paulis Zolts, Kapteinis, 3. atsevišķā (stu­dentu) bataljona 2. rotas komandieris apbalvots par 1919. gada. 18. maija durkļu cīņu pie Kauguriem. Ordenis pie­šķirts 1920. gadā.

Jaunķemeri, Ķemeri
Ķemeres (senākais nosaukums) atradās kā oāze meža vidū. Tie atrodas 6 km no jūras starp ezeriem un purviem, kas bagāti ar sēravotiem. Ķemeru attīstība saistīta ar purvos esošo sērūdeņu dziednieciskajām īpašībām. Tautas dziedniecībā izmantotie Ķemeru “Svētavoti” ārstiem bija pazīstami jau 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā, kad uz šejieni ārstniecības nolūkos brauca sirgstošie Kurzemes augstākās sabiedrības pārstāvji.
Pirmā valsts peldu iestāde uzcelta 1838. gadā uz valsts zemes, ko sēravotu dzied­ nīcas vajadzībām atvēlēja cars Nikolajs I. Šis gads tiek uzskatīts par kūrorta dibinā­ šanas gadu. Krievijas impērijā kūrorts bija visai iecienīts – 1912. gadā tika atklāta tiešā dzelzceļa satiksme Ķemeri-Maska­va. Satiksmei ar Jaunķemeru pludmali tika izveidots elektriskais tramvajs. Ķemerus kā pilsētu dibināja 1928. gadā, tā bei­dza pastāvēt 1959. gadā, kad to iekļāva Jūrmalas pilsētas sastāvā. 1971. gadā Ķemeriem oficiāli piešķīra Vissavienības kūrorta statusu.

Rīgas Jūrmalas kūrorta vēstures muzejs
Zvīņu iela 2 (Kolkas iela 27), Jaunķemeri, Jūrmala

+

Slokas ez. skatu tornis un dabas taka.
Taka vijas gar ūdensputniem bagāta – Slokas ezera – krastiem. Pieejams auto­ mašīnu stāvlaukums, piknika vieta un 7 m augsts peldošs skatu tornis. Ceļā pa taku var pārbaudīt savu fizisko formu, izmēģi­ not dažādus sporta elementus.

Dabas izglītības centrs “Meža māja” | Tūrisma informācijas centrs
Darba laiks pēc iepriekšēja pieteikuma
+371 29149365, aija.balandina[at]daba.gov.lv
kemerunacionalaisparks.lv
Dabas izglītības centrs atrodas mitro mežu ieskautajos Vēršupītes krastos Ķe­ meru nacionālajā parkā. Vēsturiskajā ēkā sākotnēji darbojies izklaides centrs un restorāns, bet vēlāk mājvietu radusi bērnu sanatorija. Tagad „Meža māju” apsaim­ nieko Dabas aizsardzības pārvalde. Ir pieejamas dabas izziņas un pētnieciskās nodarbības.

Melnalkšņu dumbrāja taka
Taka aicina iepazīt pārmitru platlapju mežu – melnalkšņu dumbrāju. Laipa at­ rodas dabiskā Vēršupītes palienes mežā. Katru pavasari aprīlī, maijā upe pārplūst un mežs vairākas nedēļas atrodas ūdenī.

Engures novads

Bigauņciems
19. gadsimtā Bigauņciems sāk veidoties par atpūtas zonu, un tajā tiek uzceltas daudzas vasarnīcas. 1824. gadā ar Rīgu tika atklāta diližansu satiksme – piektdienas vakarā tie ieradās Bigauņciema, bet svētdienas vakarā devās atpakaļ uz Rīgu.

Kupskalnu dabas taka (gar Siliņupi)
Bigauņciems, Lapmežciema pagasts, LV-3118
56.9913, 23.5241
http://www.kemerunacionalaisparks.lv/?r=79
Taka, kas ļauj piekļūt jūrai Bigauņciemā. Pa koka laipām gar Siliņupes krastu un mežainām kāpām tā ļauj nokļūt plašā smilšu pludmalē pie vecā mola. Takas garums 0,4 km. Dabas takas sākumā šosejas malā ir neliels auto stāvlaukums.
Siliņupē bieži novērojami ūdensputni – meža pīles, lauči, zivju gārnis u.c. Īpaši ainaviska laipa un tās nobeigums pludmalē izskatās saullēkta laikā – šajā Rīgas līča pusē saule lec „no jūras”.

Lapmežciema muzejs
Liepu iela 4, Lapmežciems, LV-3118
57.0008, 23.5123
No pirmdienas līdz piektdienai 10:00  – 16:00,
Sestdienās, svētdienās uz pieprasījumu.
+371 27000380, +371 27220869, lapmezciemamuzejs[at]gmail.com
www.enguresnovads.lv/lapmezciema-muzejs

Lapmežciemu no otra zvejnieku ciema Ragaciema atdala Starpiņupīte, ko 1667./68. gadā lika izrakt hercogs Jēkabs, lai savienotu Kaņiera ezeru ar jūru. Ciems savu nosaukumu ieguvis no zemesraga, kas iestiepjas jūras līcī. Starp Starpiņupi un Ragaciemu atrodas liela kāpa, ko sauc par Kuģu kalnu.

Ragaciema bāka
Kāpu iela, Lapmežciema pagasts, LV-3118
57.0346, 23.4861

Somu jēgeru cīņu piemiņas vieta.
Atrodas kāpās Ragaciems-Klapkalnciems Gausajā jūdzē
57.0398 23.3950
Sadarbojoties ar Somijas vēstniecību Latvijā, 1997. gadā uzstādīta piemiņas zīme vietā, kur Pirmā pasaules karā laikā cīnījās somu jēgeri. Piemiņas akmens ir no Somijas austrumu frontes aizsarglīnijas atvests prettanku nocietinājums.

Klapkalnciems

Somu karavīru kapi
P128, Klapkalnciems, Engures pagasts, LV-3113
57.0428, 23.3699
Šeit ir apglabāti pieci kaujās kritušie somu karavīri. 2004.gada maijā svinīgi tika atklāts no jauna sākotnēji 1929.gadā uzstādītais un Padomju okupācijas laikā nojauktais piemineklis.

P128, Klapkalnciems
57.0427 23.3653
(brāļu kapi – kura laika?)

EUROVELO 10

Klapkalnciems

4km Tukuma virz. (kreisajā pusē pie upes) brāļu kapi – kura laika?

Pēc 1km
Dubļu kroga 1.pasaules katra brāļu kapi
Pie Tukuma-Klapkalnciema ceļa, Smārdes pagasts
57.0081 23.3367
Bijušā Dubļu kroga (Dublen-Krug) vācu karavīru kapos apbedīti ne vien 33 kritušie vācu karavīri, bet arī 36 krievu kareivji. Arī šeit 1939.gadā uzstādītajā piemiņas zīmē teikts, ka visi viņi krituši par savu tēvzemi.

Valguma ezers

Milzkalne.

Šlokenbekas muižas komplekss
Milzkalne, Smārdes pagasts
56.9760 23.2261
+371 29904147, +371 63182354, info[at]slokenbeka.lv
ww.slokenbeka.lv
Viens no retajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā un vienīgais Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām.

Latvijas ceļu muzejs
Šlokenbekas muiža, Milzkalne, Smārdes pagasts
6.9760 23.2261
tālr. +371 63182354, e-pasts: muzejs@lvceli.lv, www.slokenbeka.lv
Latvijas ceļinieku dibinātais muzejs ir pirmais Ceļu muzejs Eiropā un pasaulē! Ieeja bez maksas. Maksa ar gida pakalpojumiem.

Šlokenbekas ūdensdzirnavas

Durbes pils un parks

Tukums un novads
—————-

Durbes pils un parks

Tukuma Sv.Nikolaja pareiztic. baznīca

Tukuma pils tornis

Sv.Trīsvienības lut. baznīca.
Sv.Stefana kat. baznīca.

Tukuma mākslas muzejs

(Tukuma audēju darbnīca)

(Pilsētas parks)

Talsu iela

Vecmoku muižas drupas un parks

Pūres lut. baznīca.
Pūres muiža un parks

Aiz Pūres pagr. pa kr. pāri Abavai.
Tad pa labi un atkal pa kreisi pie Daigone/Bramaņi.

Melnais mežš

Kandava un novads
—————-

Melnais mežš

Kartinga trase.
Lauks. tehnikums

Laukakmeņu tilts pār Abavu.
Skulpt. Zīļuks laivo.

Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni
Skulpt. Mežacūka.

kandavas tirgus laukums un Ugunsdzēsēju depo.

Bij. Kandavas sinagoga

Bij. Sadraudzības biedrības nams.

Kandavas novada muzejs

Kandavas lut. baznīca.

Staļinisma upuru piem. akmens

Bij. Kārļa Mīlenbaha 6-gad. pamatskola

Estrāde Ozolāji

pa Ozolu ielu pāri šosejai –

Mācītājmuiža/Mācītājmāja

Plosti

Sabile
—————-

Plosti
Greiļu kalns 83m

(Drubazu dabas taka)

pāri Abavai un Imulai un pa labi.
Abavas ielejas taka.
lanksēdes velnapēdas akmens.

Zviedru cepure – rodeļu trase.

Firkspedvāles muiža.
Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs.

Zeķu krogs saules dārzā.

Blinkenu kapliča.

sabiles vīna kalns

sabiles noada amatnieku centrs.

Bij. sabiles Sinagoga.

Sabiles lut. baznīca.

Talsu novads
—————-

Stende
Jāņu laukums
Piemiņas akmens represētajiem

Dižstendes muiža
Stendes lut. baznīca.
Zemeņu bērzs.

Vīcežu muiža.

Talsu soda priedes vieta

Talsu novada muzejs, parks

Talsu kat. baznīca.

Pilskalns.

Piemineklis Koklētājs.

(Piemineklis 1905.g. revolucionāriem)

Talsu lut. baznīca.

Kupfera kapliča

pa Dundagas ielu ārā no Talsiem.

valdgales muižas drupas un vējdzirnavas.
pagrieziens pa labi.

Bij. Valdemārpils sinagoga.
Piemineklis Kr.valdemāram.
valdemārpils lut. baznīca.

valdemārpils bij. dzelzceļa stacija.

Pareiztic. baznīca.

Vienības parks un Dupurkalna estrāde.

Sasmakas pils un parks, Elku liepa.

Ārlavas muiža un parks.

(Ārlavas lut. baznīca, Popervāles muiža, Koncentrācijas nometnes piem. vieta)
(Lubezeres muiža)
(Ošu muiža)

Lubes dzirnavas un krogs.

Rojas novads
—————-

Roja.
Mazupītes ala, Miera iela 3, Roja
Rojas lut. baznīca un kapi.
Rojas Jūras zvejniecības muzejs.
Rojas dižakmens.

Ģipkas lut. baznīca
Ģipkas jūrskolas ēka.
Jaunvilku ūdenskritums,
Pūrciema Baltā kāpa.

Melnsils.

Dundagas novads
—————

Ēvažu dabas taka un stāvkrasts

Kolka.
Kolkas kat. baznīca.
Līvu centrs Kūolka
Kolkas Kristus dzimšanas pareizt. baznīca.
Kolkas lut. baznīca.
Kolkas rags. Bākas drupas. Piemineklis Jūras paņemtajiem.
Kolkas raga priežu taka

Vaide.

Saunags.

Pitrags. Babtistu baznīca.

Košrags.
Zviedrgrāvja ūdenskritums.

Mazirbes lut. baznīca.
Mēra akmeņi.

Baltā kāpa 25m.
Lībiešu Tautas nams.
Laivu kapsēta.

Mazirbes Vilkaču priede.

Sīkrags.

Ventspils un novads
—————-

Lielirbe
Brandu svētliepa.
(Dižkalns 24m.)

Miķeļtornis-
Pize lībiežu kapi.
Miķeļtorņa lut. baznīca.
Miķeļbāka.

Irbenes armijas pilsētiņa.
Irbenes radioteleskops.

(Ovišu bāka)
(Bij. pad. arm. tanku ceļš)

(Jaunupe)

Būšnieku ez.
Briežu dārzs.

Strūklaka Kāpu priede.

Bij. Ventspils dzelzceļa stacija.
ventas tilts.

Olimpiskais centrs. Reņķa dārzs.

Bij. Ventspils rātsnams un S.Nikolaja lut. baznīca.

S.Nikolaja pareiztic. baznīca.

Jūrakmens.

Piemineklis Kr.valdemāram.

Ventspils pils un muzejs.

Piemineklis Jūrniekiem un zvejniekiem.

Sv.Krusta katoļu baznīca.

Ūdensparks.
Jūrmalas parks
Piejūras brīvdabas muzejs.
Mazbānītis.
Piejūras kempings.

Kalns Lemberga hūte 50m.

Herberta Dorbes memor. muz. “Senču putekļi”

———

Pasiekstes vējdzirnavas.

Vārve.

EUROVELO 10

Zūras.
Zūru muzejs.
Zūru muiža un baronu kapi.

Ventava.

Vendzavas muiža.
(Jostnieku dižakmens)

Kuldīga un novads
—————-

L.Nabas ezers

(Padures muiža)
(Keramika)

————

Melnā Kolka

Virkas muiža

Kuldīgas pilsētas estrāde un parks

Kuldīgas pareizt. baznīca

Kuldīgas Sv.Trīsvienības kat. baznīca.

Kuldīgas jaunais rātsnams
Kuldīgas vecais rātsnams
Vecākā Kuldīgas ēka

Hercoga Jēkaba galma aptieka

Bij. Kuldīgas birģermeistara Stefenhāgena nams

Kuldīgas Sv.katrīnas lut. baznīca.

Alekšupītes ūdenskritums un Kuldīgas pils dzirnavas.

Kuldīgas pils sarga namiņš.

Kuldīgas senais ķieģeļu tilts

Ventas rumba.

Pilsētas dārzs.
Kuldīgas novada muzejs.

Kuldīgas Sv.Annas lut. baznīca

Baptistu baznīca un Tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūru muzejs.
Mucenieku iela 19.

————-

(Kurmales muižas parks un spirta brūža drupas)

Īvandes lut. baznīca.
Īvandes ūdensdzirnavas.

Īvandes muiža.

Ēdoles pils.
Ēdoles lut. baznīca.

uz Alsungu-

Alsungas novads un Ventspils nov. D
—————-

Reģu muiža.

Suitu akmens.
Alsungas pils.
Alsungas Sv.Miķeļa kat. baznīca.
Piemineklis represētajiem.
Alsungas muzejs.

Jūrkalne.
Baltijas jūras stāvkrasts
Jūrkalnes kat. baznīca.

Feliksbergas jūrskolas piem. vieta.

Vecais Rīvas tilts.
Labraga lut. baznīca.

Ulmales baptistu baznīca.
Strantes-Ulmales stāvkrasts.
Ilmales Pinnu upurakmens.

Pāvilosta.
Pāvilostas lut. un baptistu baznīcas.
Pāvilostas jūrakmens.
Pāvilostas 50-gades parks.
Pāvilostas novadpētniecības muzejs.
Vētras priedes.
Liellaiva Dole.
Pāvilostas Sv.Gara kat. baznīca.
Pāvilostas 100-gades parks.

Upes muiža ar parku.
pa kājnieku tiltiņu pāri sakai Ostbaha.
(Maznodupju akmens krāvums Māras svētnīca)

Sakaslejas lut. baznīca.
senlietu glabātuve Ievlejas.

Ķoniņciems.
Sēku ozoli.

Vērgales stacija un lut. baznīca.
Vērgales muiža, muzejs.
Vērgaliešiem 1905-1945

Ploce,

Medzes muiža, Baltijas ledus ezera senkrasts.
Pagrieziens pa labi.

Māsku ozols.
Saraiķu lut. baznīca.

Uz šķēdi-Liepāju

Liepāja
—————-

Šķēdes memoriāls holokausta upuriem

Ziemeļu forti (baterija nr.2)
(Redāns – vecie forti)

Karostas Ziemeļu forti.
Beberliņu parks.
Ziemeļu mols.
Bij. Jūras virsnieku saieta nams.
Liepājas Sv.Nikolaja pareizt. jūras katedrāle.
Karostas ūdenstornis.
Karostas manēža.
karostas cietums.
kalpaka tilts.

sadalošais mols.
Liepājas vectic. lūgš. nams.

Liepājas dzelzceļa stacija
Ciānas draudzes baptistu lūgš. nams, Sv.Alekseja pareizt. bazn., M.Lutera lut. bazn.
Raiņa parks

Liepājas Nācaretes bapt. lūgš. nams.
SvDominika kat. klosteris.

Liepājas ledus halle.

Promenāde.

Liepājas Sv.Trīsvienības lut. baznīca.

Rožu laukums (latviešu bierd. nama ēka, Bij. Romas viesnīca, Latvijas mūziķu slavas aleja)

Pētera I namiņš, Amatnieku namiņš.

Liepājas Sv. Annas lut. baznīca, Kuršu laukums.
Pētertirgus.

Liepājas Sv. Jāzepa kat. katedrāle, pilsētas dome.

Jāņa čakastes laukums, Pēdējo dienu Sv. Jēzus Kristus baznīca.

Liepājas Pāvila draudzes baptistu baznīca.

Muzejs Liepāja Okupāciju režīmos.

(Liepājas Sv Meinarda kat. baznīca)

Dienvidu forts (Vecie forti)

Nīcas novads
————

Cenkone

Pērkone

Zariņu lut. lūgšanu nams.

Skatres baptistu baznīca.

Bernāti
Tālākā Latvijas rietumu punkta zīme Zaļais stars.

Muitnieku lut. baznīca.

Nīcas senlietu krātuve.
(Nīcas lut. baznīca)

Zīles akmens
Lielais Liepakmens
Ezerskolas upurakmens.

(Brušvītu ciems, savvaļas zālēdāju ganības)

Rucavas baptistu baznīca.
Muzejs bajāru rija.
Etnogrāfiskā māja Zvanītāji.
Rucavas lut. baznīca.

(Tauru aploks)

(Papes dabas māja)
(Papes Ķoņu ciems, Brīvdabas muzejs Vītolnieki)

(Nida)

Lietuvas robeža.