Vēsture

Orientēšanās sporta vēsture

© OK “Mona”

I POSMS
“Var strīdēties, kas bijuši pirmie orientieristi pasaulē – Ādams un Ieva, kas meklēja ceļu, atstājot paradīzi, vai Noass stūrējot savu šķirstu…”, tā 1968.g. rakstīja tā laika Zviedrijas orientieristu savienības vadītājs B.Nordenfelds.
Ir liecības, ka 1893.g. Stokholmas apkārtnē notikušas zviedru armijas kājnieku sacensības ziņojuma nogādē nepazīstamā apvidū, taču par pirmajām īstajām orientēšanās sacensībām tiek atzītas tās, kas notika 1897.gada 13.maijāBergenas apkārtnē Norvēģijā (šeit gan jāpiebilst, ka Norvēģija, kā patstāvīga valsts izveidojās tikai 1905.g., tādēļ gods būtu jādala norvēģiem un zviedriem). Šajās sacensībās piedalījās gan armijas pārstāvji, gan civilie.
Termins “Orientēšanās” pirmo reizi ticis lietots 1900.g. 7.oktobra sacensībās Oslo apkārtnē, Norvēģijā.
1900.gadā Zviedrijā notiek pirmās stafetes sacensības.
1904.gadā notiek sacensības Somijā.
1910.gadā notiek Zviedrijas čempionāts stafetē uz slēpēm.
Orientēšanās sporta attīstību pārtrauc I Pasaules karš.

II POSMS
Otrais posms orientēšanās sporta vēsturē tiek skaitīts no 1919.g. 25.marta, kad Stokholmas sporta savienības vadītājs Ernsts Killanders sarīko sacensības ar 220 dalībniekiem.
Jaunais sporta veids aizrauj visu Skandināviju un no turienes izplatās Eiropā.
1932.g. Oslo apkārtnē notiek pirmais oficiālais valsts izlašu mačs starp Zviedriju un Norvēģiju.
1935.g. notiek pirmais Zviedrijas čempionāts.
1935.g. notiek valsts čempionāts Ungārijā.
1935.g. pirmā publikācija par šo sporta veidu Latvijas presē :
P.Kauliņa raksts “SKRĒJIENS NEZINĀMĀ VIRZIENĀ” (“Sporta pasaule”, Nr.160, R., 1935.g.)
1936.g. 18.oktobrī notiek PIRMĀS ORIENTĒŠANĀS SACENSĪBAS LATVIJĀ.
Žurnālista Kārļa Krūmāja publikācija 1936.g.19.oktobra “Jaunākajās ziņās” dod mums iespēju uzzināt šo pirmo sacensību rīkotāju – vieglatlētikas savienības priekšsēdi Saulīti un dažus šo sacensību dalībniekus – Motmilleru, Laipenieku, Zvanu, Dižbiti, Leingardu, Luiku un vienīgo dāmu Dauberi.
Žurnālists savā rakstā pareģo :”Pēc dalībnieku un tiesnešu jautrības un nebeidzamiem piedzīvojumu un pārdzīvojumu nostāstiem jāsecina, ka pasākums lieliski izdevies un turpmāk arī pie mums skries tūkstošiem”.
Diemžēl orientēšanās sporta attīstību atkal pārtrauc Pasaules Karš (II).

III POSMS
1947.gadā tika sarīkots Skandināvijas čempionāts, kurā piedalijās Norvēģija, Zviedrija, Somija un Dānija.
Orientēšanās strauji attīstījās Eiropā un loģisks rezultāts bija 11 valstu konferences sasaukšana 1959.g. Zviedrijā, kur apspriest starptautiskas federācijas dibināšanu.
Starptautiskā orientēšanās federācija (IOF) tika nodibināta 1961.g. Kopenhāgenā un tās dibinātājvalstis bija Bulgārija, Dānija, Somija, VDR, VFR, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Zviedrija un Čehoslovākija.
Eriks Tobe (Zviedrija) kluva IOF pirmais prezidents un viņa tautiete Inga Lowdin kļuva par pirmo IOF ģenerālsekretāri (Abi šie cilvēki palika savos posteņos līdz 1975.gadam).

Padomju Savienība neiesaistijās starptautiskajā organizācijā, taču sporta veids tik un tā attīstījās. Par attīstības centriem kļuva Ļeņingrada un Baltijas republikas.
1957.gadā vēlā rudenī Ļeņingradā “Daugavas” komanda (Kaija Peca, Inta Vība-Vītiņa, Gunta Vuškalne-Konstante, Ērika Griškēviča-Bērziņa, Velta Reinika, Gunārs Reiniks, Egons Zablovskis, Rihards Mankus, Ģirts Ripa – Gvido Saksa vadībā) startē neparastās sacensībās – sacensībās slēgtā maršrutā – komanda naktī veic noteiktu maršrutu ar kontrolsvaru uz muguras.
1958.gada 11.janvārī Ieriķos, pašu mājās, tiek organizētas pirmās sacensības slēgtā maršrutā – starts naktī, uz komandu viena, 1:50000 mēroga, nekoriģēta karte, kontrolpunktu vietā ugunskuri, mugursomā 20 kg kontrolsvars.
1959.gadā Slēgto maršrutu ieslēdz Latvijas tūristu salidojumu programmā.
1960.gadā Jelgavas apkārtnē SBOS tūrisma – alpīnisma federācijas kausa izcīņa. Lielupē notiek pirmās skolēnu sacensības, kuras rīko RBETS (Republikāniskā Bērnu Ekskursiju un Tūrisma Stacija) kopā ar Jūrmalas Pionieru Namu.
1961.gadā notiek 5.Baltijas tūristu salidojums, kurā Latvijas sportisti pirmo reizi startē pavēles distancēs. G.Ostups izcīna 4.v., Klētnieks – 7.v., taču komandai jāpiedzīvo smags zaudējums. Rudenī Latvijā pirmo reizi notiek sacensības, kuras sauc par orientēšanās sporta sacensībām – ar starta intervālu un noteiktā pavēles kārtībā. Sacensības iegūst sportisku raksturu. Decembrī Tartu pulcējas Baltijas republiku, Ļeņingradas, Sverdlovskas tūrisma federāciju un sekciju pārstāvji, lai izstrādātu orientēšanās sporta sacensību noteikumus.
1962.gadā Maskavā, Centrālajā tūrisma padomē izveido tūrisma salidojumu un sacensību komisiju, kuru vēlāk nosauc par Centrālo orientēšanās sekciju. Latvijā orientēšanās sports sāk pastāvēt kā patstāvīga sekcija pie Tūrisma federācijas. 20.jūnijā SBOS apstiprina pirmos sacensību noteikumus un pirmo sporta klasifikāciju (pēc igauņu parauga), augstākā – 1. Sporta klase. Apzīmētās distances noteikumi pēc ļeņingradiešu parauga. Decembrī pie Dreiliņiem pirmās marķētās sacensības – Rīgas meistarsacīkstes. Pirmo reizi sāka lietot KP prizmas. Pirmās masveidīgās sacensības ar vairāk nekā 200 dalībniekiem. 7.oktobrī Kandavā – Tūrisma federācijas kausa izcīņa. Šajā gadā arī pirmie ārpusrepublikas starti : RPI sportisti izcīna pirmās vietas Eiropas – Āzijas tūristu salidojumā Sverdlovskā, Ļeņingradā. Rudenī Igaunijā 1.BASK sacensībās startē RPI un RMI.
1963.gads saistās ar krasu orientēšanās sporta attīstības augšupeju Latvijā un PSRS.7.februārī tiek nodibināta Latvijas Orientēšanās sporta federācija. Par Latvijas OSF pirmo prezidentu ievēl VEF sporta kluba metodiķi Artūru Krastiņu, vietnieks Edmunds Tardenaks, atbildīgais sekretārs – RPI Tūrisma un orientēšanās sekcijas priekšsēdētājs Imants Pelns. Tiesnešu kolēģijas darbu vadīja Rita Konstante, treneru padomi Kārlis Dzirnis. 23.martā nodibina Rīgas pilsētas Orientēšanās sporta federāciju – priekšsēdētājs Visvaldis Gannuss. 11./12. maijā notiek pirmās Salaspils nāves nometnes ieslodzīto piemiņai veltītās nakts sacensības. 8.septembrī Raunas apkārtnē notiek 1. Latvijas meistarsacīkstes, kur par pirmajiem Latvijas čempioniem kļuva RPI studenti Lilija Barisa-Metuma un Anrī Bitmanis. Pļaviņās notiek “Vārpas” 1.meistarsacīkstes, rudenī Drabešos aizsākas jauna tradīcija Latvijas – Igaunijas mačs, kurā uzvaru guva Latvija. 12.oktobrī Užgorodā notiek pirmās Vissavienības individuālās – komandu sacensības. Ar šo datumu oficiāli tiek skaitīta PSRS orientēšanās sporta vēsture. Latvijas komanda izcīnīja trešo vietu. Turpmāk Vissavienības vasaras sacensības notiek nepāra gados. Kopš 1970. gada programmā trešā diena – individuālais čempionāts. Ļeņingradā notiek pirmais 8 pilsētu mačs, kurā uzvar Igaunija.
1964.gadā Latvija pirmo reizi piedalās otrajā 8 pilsētu mačā un izcīna 2.vietu. Pirmo reizi notiek draudzības mačs “Jeüd – Vārpa”, kā arī jauniešu sacensības “Dzintara kompass”. Pirmo reizi izdod LOSF informatīvo izdevumu “Orientieris”. Par LOSF prezidentu ievēl I.Pelnu. Gada beigās pirmo reizi nosaka gada labākos orientieristus : Lilija Barisa – Metuma, Uldis Šafraneks.
1965.gada ziemā notiek pirmās Vissavienības sacensības, kurās Latvija izcīna 8.vietu. Šīs sacensības kļūst tradicionālas un notiek katru gadu, lai gan saucas dažādi : gan 15 pilsētu, gan 20 pilsētu mačs, gan arodbiedrību Vissavienības sacensības. Republikas studentu izlase piedalās “Buravestņik” CP ziemas čempionātā Otepē. Pirmo reizi par “Buravestņik” CP čempioni kļūst Līvija Nātra – Blanka, R.Ābols un U.Šafraneks uzvar pāru sacensībās, Latvijas komandai kopvērtējumā 2.vieta. Trešajās PSRS 8 pilsētu sacensībās Kijevā pirmo reizi PSRS pielieto trīskrāsainās kartes. Pirmo reizi noteica PSRS izlases kandidātus startam starptautiskajās sacensībās Čehoslovākijā : L.Barisa, L.Nātra, M.Bieziņa – Ābola, R.Ābols, G.Ostups, R.Slaviņš. Pirmajās starptautiskajās sacensībās startēja tikai Baltijas pārstāvji. No Latvijas PSRS izlasē iekļāva L.Barisu – 10.v. un M.Bieziņu, treneru sastāvā R.Ābolu. Pirmo reizi Latvijas meistarsacīkstes notiek divās meistarības grupās. Pirmo reizi Latvijā notiek sacensības orientēšanās maratonā – Rīgas meistarība OS maratonā ar 100 dalībniekiem. Gada beigās tiek izstrādāts jauns sporta klasifikācijas projekts, kurš pirmo reizi paredz sporta meistara un sporta meistara kandidāta normatīvus.
1966.gadā pirmo reizi PSRS BS komandas sastāvā Somijā startēja A.Teikmanis, R.Ābols, A.Bitmanis, G.Upacers, J.Žilko. Vasarā PSRS 8 pilsētu mačā pirmo reizi desmit sportisti izpildīja sporta meistara normatīvus. Seši no tiem ir Latvijas sportisti : L.Barisa-Metuma, L.Nātra-Blanka, R.Ostupe, J.Klētnieks, G.Ostups un B.Rennerts.
1967.gadā PSRS izlases sastāvā L.Nātra, M.Bieziņa un R.Ābols pirmo reizi Bulgārijā izcīnīja “Draudzības un Miera Kausu”. Individuāli : 1.v. – L.Nātra-Blanka, 2.v. – M.Bieziņa-Ābola, 3.v. – R.Ābols. Tas bija PSRS izlases trešais starptautiskais starts, Latvijas – pirmais. Pirmo reizi Latvijas izlase III Vissavienības vasaras sacensībās Gorkijā izcīna pārliecinošu 1.vietu. Individuāli : 1.v. L.Barisa, 3.v. Bieziņa, 1.v. Ābols, jaun. 1.v. Valtere. Uzvaras arī vīriešu un sieviešu stafetēs. Pirmo reizi notiek Latvijas čempionāts OS maratonā, par čempioniem kļūst L.Nātra un R.Slaviņš, kurš reizē arī izpilda sporta meistara normatīvus. Pirmo reizi nosaka labākos ziemas sportistus. Pirmo reizi notiek Latvijas meistarība izvēles distancēs, uzvar L.Metuma un R.Rennerts. Šajā gadā sporta meistara nosaukums piešķirts M.Bieziņai – Ābolai, A.Slaviņai, R.Ābolam, R.Slaviņam, A.Teikmanim, A.Līcim. Pirmo reizi par Liepājas pilsētas gada labāko sportisti kļūst L.Barisa. III ziemas spartakiādes finālsacensību laikā Cēsīs sporta žurnālisti radījuši jaunu tradīciju – izvēlēt sacensību simpātiskāko dalībnieci. Par balto trašu pirmo “Miss” kļuva slēpošanas sacensību dalībniece, PSRS sporta meistare orientēšanās sportā Līvija Nātre-Blanka. Pirmo reizi Ērgļos notiek Latvijas čempionāts apzīmētā distancē, kurā uzvar L.Nātra un A.Līcis.
1968.gada “Miera un Draudzības” kauss pirmo reizi ieslēgts Vispasaules studentu un jaunatnes festivāla programmā, Bulgārijā lieliski startēja L.Nātra un A.Slaviņa izcīnot pirmo vietu sieviešu stafetēs. Sevišķi labi startēja Līvija, jo savā trešajā etapā viņa pieveica pasaules čempioni Š.Monšparti. J.Klētnieks un R.Ābols izcīnīja 2.vietu vīriešu stafetēs. Individuālo dalībnieku grupā komandas vecākais treneris R.Slaviņš izcīnīja zeltu. Pirmo reizi 1.Vissavienības Arodbiedrību sacensībās Trakai pilsētā Lietuvā “Mis Orientiering” balvu izpelnās Līvija Nātra.
1969.gadā Otepē Vissavienības ziemas meistarsacīkstēs Latvijas izlase pirmo reizi izcīnīja uzvaru. Individuāli sievietēm 2.v. L.Nātra-Blanka, 3.v. L.Barisa, vīriešiem 3.v. R.Ābols. Stafetēs divas otrās vietas. Pirmo reizi tiek rīkotas iesācēju sacensības “Magnēts-69” desmit kārtās. Pirmo reizi Tukumā notiek Latvijas ziemas pavēles sacensības, uzvar A.Slaviņa, M.Blanks un A.Metums. Ceturtajās Vissavienības sacensībās Brjanskā pirmo reizi Vissavienības mačos Latvijas vīriešu komanda pavēles distancē apsteigusi mūsu meitenes : vīriem pirmā komandu vieta, meitenēm trešā. Pirmo reizi par PSRS čempionu kļūst Latvijas pārstāvis OS federācijas prezidents R.Slaviņš, arī bronza mūsu, – V.Kiseļevam. Pirmo reizi Latvijas vīriem izdevies iekļūt godalgoto vidū, startējot “Miera un draudzības” kausa izcīņā Bulgārijā. To spēja šā gada PSRS čempions R.Slaviņš, izcīnot sudraba medaļu individuālajās sacensībās. Pirmo reizi PSRS izlase aci pret aci tikās ar pasaules orientēšanās eliti X starptautiskajās Drēzdenes kausa sacensībās. Šīs sacensības pulcēja 11 valstu sportistus ar pasaules čempionātu laureātiem priekšgalā. Sacensību mērķis – sagatavoties nākamā gada pasaules čempionātam Vācijas DR. No Latvijas sportistiem startēja L.Blanka, L.Barisa un R.Slaviņš, uzrādot visai atzīstamu sniegumu – individuālajos mačos zaudēts apm. 16 min., stafešu sacensībās sieviešu komanda 27 komandu konkurencē 4 sekundes zaudē trešās vietas ieguvējām norvēģietēm. Dalībnieku secinājumi – zaudējam kartes lasīšanas ātrumā, trūkst starptautisko sacensību pieredze. Šajā gadā pirmo reizi sacensībās vairākkārt pārspēti neuzvaramie igauņu vīri. Pirmo reizi federācijas lēmums uzliek par pienākumu izlases kandidātiem veikt sabiedriski derīgu darbu. Šā noteikuma nepildīšanas gadījumā sportists zaudē vietu gada labāko sportistu rangā.
1970.gadā Permā, KPFSR un pārējo republiku jaunatnes ziemas finālsacensībās, Latvijas jaunieši pirmo reizi izcīna uzvaru, pieveicot urāliešus. Individuālajās sacensībās visas godalgotās vietas Latvijai. Maija sākumā Spārē notiek I Latvijas daudzdienu sacensības astoņās grupās, uzvar L.Blanka un V.Kiseļevs. Vissavienības Arodbiedrību čempionātā Čerkasos pirmo reizi sacensību trešajā dienā noskaidro individuālo čempionu – sieviešu grupā par čempioni kļūst L.Barisa, vīriešiem pirmajāa dienā uzvar R.Slaviņš. Pirmo reizi komandu vērtējumā ļoti pārliecinoši uzvar “Daugava”. Stafetēs uzvar gan vīri, gan sievas. Vissavienības ziemas 20 komandu mačā Gorkijā pirmo reizi ziemas sacensībās pirmās divas vietas ieņem L.Barisa un L.Blanka. Komandu vērtējumā uzvara.
1971.gada ziemas sezonā, neskatoties uz sliktajiem treniņu apstākļiem, Vissavienības ziemas čempionātā Kazaņā vīriešu stafešu komanda pirmo reizi izcīna čempionu titulus (Kukk, Dukšte, Kiseļevs). Kopvērtējumā Latvija atkal uzvarējusi. Slikto laika apstākļu dēļ Latvijas ziemas meistarsacīkstes notiek ar kājām. 5.Vissavienības meistarsacīkstēs Ļeņingradā pirmo reizi noskaidro individuālos čempionus. Trešo reizi (1967.,1970.,1971.) par Vissavienības sacensību uzvarētāju kļūst Lilija Barisa. Pirmo reizi Latvijā krāsainā kartē notiek mačs PSRS – Somijas BS. Nodibinās RRR komanda (pirmais starts – Rīgas meistarība). Pirmo reizi republikas konkursā par gada labāko sportistu labāko divdesmitniekā iekļūst orientēšanās sporta pārstāvji : 11. Līvija Blanka, 18. Lilija Barisa.
1972.g. Pirmajās Vissavienības Arodbiedrību ziemas sacensībās pirmo reizi pavēle – pirmā čempione Anna Slaviņa. Sportistu godināšanas vakarā Sporta pilī balvas pasniedz valsts čempioniem – R.Slaviņam, M.Blankam, G.Dukštem, V.Kukkam. Pirmo reizi starptautiskajās sacensībās “Baltijas jūra – miera jūra” VDR (ar spēcīgāko pasaules orientieristu 11 valstu pārstāvju piedalīšanos) G.Dukšte uzvar visus pretiniekus junioru grupā, L.Blanka – 5.v., M.Blanks – 12.v. pieaugušo sacensībās. Pirmo reizi PSRS spēcīgāko komandu daudzdienu sacensībās uzvar “Daugava” (V.Liepiņš, G.Dukšte, R.Slaviņš, M.Blanks, V.Dubrovskis). Šajās sacensībās l īdz karšu punktam 3 km kross no kopējā starta. Jaunums arī “Sprinta karaļa” izcīņa – divas 4 km distances ar atsevišķo un kopējo startu.
1973.gadā 3.Vissavienības ziemas sacensībās Minskā pirmo reizi gan vīru, gan sieviešu distancē uzvar Latvijas sportisti L.Blanka un V.Kiseļevs. Šajās sacensībās Blanka izcīna divas zelta medaļas (arī stafetē kopā ar L.Metumu un G.Veneri). Pirmo reizi, par godu Latviešu Sarkano strēlnieku divīzijas nodibināšanas 55.gadadienai, notiek OS stafešu sacensības (80 kom.). Sporta meistaram orientēšanās sportā Andrim Blankam tiek piešķirta Latvijas PSR prēmija par Rīgas “Rūpniecības stacijas” projekta izstrādāšanu un šī mezgla celtniecību. PSRS pirmajā un otrajā izlasē no sešām vietām piecas aizņem Latvijas sportisti : L.Blanka, I.Ģipsle, Jurika, Metuma, Sildedze, rezervē G.Venere; V.Kiseļevs, G.Dukšte, rezervē M.Blanks. Šveices daudzdienās startē I.Ģipsle, V.Kiseļevs, G.Dukšte. Daudzdienās startēja 3000 dalībnieki. No PSRS labākie – 12.v. I.Ģipsle, 32.v. V.Kiseļevs. Pirmo reizi ļoti precīzas kartes – M 1:16000. Ungārijas kausa izcīņā startē Jurika un Metuma. Uzvar pasaules čempione Š.Monšparte, 4.v. Jurika, 8.v. Metuma. Vissavienības vasaras čempionātā par čempioniem kļūst M.Liepa un J.Leiņa.
1974.gada Arodbiedrību vasaras čempionātā Kazaņā “Daugavas” sieviešu komandas jaunā maiņa izcīna 1.v. stafetēs. Komandā startēja Zukule, Venere, Ģipsle. Komandu vērtējumā “Daugava” izcīna uzvaru trešo gadu no vietas. PSRS BS izlases sastāvā Francijā mačā starp PSRS, Francijas un Somijas armiju sportistiem uzvarēja V.Kiseļevs.
1975.gada 4.Vissavienības ziemas meistarsacīkstēs marķētajā distancē uzvaru izcīna V.Liepiņš. Somijā notiek 1.Pasaules ziemas čempionāts, uzvar Svenbergs un Kukkonena (abi Somija). PSRS izlases 15 kandidātos Latviju pārstāv 6 sievietes – I.Ģipsle, R.Kukka, M.Liepa, I.Tabaka, M.Medne, A.Zukule, un 5 vīrieši – V.Kiseļevs, G.Dukšte, R.Ābols, J.Leiņa, V.Kukk. 7.Vissavienības vasaras sacensībās dubultu uzvaru izcīna I.Ģipsle. V.Kiseļevs uzvar individuālajās sacensībās, I.Limbēns izcīna divas trešās vietas. Komandu vērtējumā uzvar Latvija.
1976.gada Vissavienības Arodbiedrību ziemas sacensībās Latviju pārstāv 37 sportisti. “Daugavas” starts pēc vairākiem gadiem nesekmīgs – kopvērtējumā tikai 7.vieta. Ungārijas daudzdienās otro vietu izcīna A.Zukule, trešo V.Kiseļevs. 5.Arodbiedrību čempionātā sieviešu vērtējumā visas godalgotās vietas Latvijai : A.Zukule, I.Ģipsle, L.Nagliene. Vīriešu vērtējumā pirmajā distancē 2.v. V.Kukks, otrajā distancē 3.v. I.Peilāns.
1977.gada Vissavienības ziemas sacensībās pavēles distancē 3.v. L.Romanovska. Jauniešiem pavēles distancē čempionātos pirmo reizi 3.v.D.Reinika, 6.v.A.Jansone. Latvijas atklātajās daudzdienu sacensībās Madonā piedalās 2170 dalībnieki no 76 PSRS pilsētām. Latviju pārstāv 400 sportisti 22 vecuma un meistarības grupās. Elites grupā uzvar A.Zukule un V.Kiseļevs. 2.Socvalstu “Draudzības kausa” izcīņā ČSR padomju sieviešu komandas sastāvā I.Ģipsle izcīna 1.vietu stafetē. 8.Vissavienības vasaras meistarsacīkstēs Siguldā pirmajā distancē uzvar I.Ģipsle, vīriešiem 3. E.Binde. Stafešu sacensībās uzvar Latvijas vīri, sievietes 2.vietā. Komandu vērtējumā pārliecinoša uzvara. Individuālajās sacensībās uzvar A.Zukule, 3.v. I.Ģipsle, vīriešiem 2.v. V.Kiseļevs, 3.v. I.Peilāns.
1978.gada PSRS ziemas meistarsacīkstēs Latvija piedzīvo smagu sakāvi – komandu vērtējumā 6.vieta. Individuālajās sacensībās augstākā vieta I.Ģipslei – arī 6. 6.Vissavienības arodbiedrību vasaras sacensībās 1.v. I.Peilāns. Individuālajā distancē uzvar V.Kiseļevs, 2.v. I.Peilāns. 1.PSRS kausa izcīņā Viru apkārtnē uzvar V.Kiseļevs, 2.v. G.Dukšte. Socvalstu “Draudzības kausa” izcīņā uzvar V.Kiseļevs, 3.v. A.Zukule. Sacensībās VDR “Baltijas jūra – miera jūra” 3.v.I.Peilāns. Pasaules studentu meistarībā Somijā pirmo reizi startē PSRS studenti. I.Peilāns izcīna 16.vietu. Pirmo reizi Latvijā viesojas Šveices sporta biedrības “Satus” orientieristi.
1979.gada Vissavienības arodbiedrību ziemas meistarsacīkstēs Ezerniekos pieaugušo grupā startē 20 Latvijas pārstāvji, taču rezultāti vāji. Vīriešu distancē labākais A.Blanks izcīna 11.vietu, sievietēm 7.v. L.Romanovska. Vīriešu stafetes sacensībās “Daugava” 3.vietā (A.Blanks, J.Cebulis, J.Šinke). Komandu vērtējumā “Daugava” tikai 5.vietā.
1980.gada Vissavienības arodbiedrību vasaras čempionātā Miasā viskuplāk pārstāvēta Latvija, gandrīz katrs piektais dalībnieks no Latvijas. Vīriešu konkurencē kārtējo panākumu gūst I.Peilāns, izcīnot uzvaru divu distanču kopsummā. Pirms sacensībām oficiālas personas paziņo par PSRS sportistu plānoto piedalīšanos nākamā gada pasaules čempionātā Šveicē. Taču… Sacensībās “Magnēts” 18 kārtās piedalījušies 3100 dalībnieki 23 vecuma un meistarības grupās.
1981.gada Latvijas ziemas meistarsacīkstēs sieviešu grupā sevi piesaka jaunā maiņa, pirmajā distancē desmitniekā piecas jaunietes. Par čempioni kļūst juniore D.Zvirbule. Vissavienības arodbiedrību ziemas čempionātā Latvijas pārstāvju starts ļoti nesekmīgs. Neoficiālajā komandu vērtējumā 8. “Vārpa”, 11. “Daugava”. Vīriešu grupā augstākā vieta O.Milleram un A.Pirktiņam. Abi izcīna 17.vietas. Sieviešu grupā Zvirbulei 12. un 16.vieta. Starts 1.PSRS ziemas kausa izcīņā arī nesekmīgs. Vienīgā komanda, kas pārstāvēja Latviju bija “Vārpa”, kura kopvērtējumā ieņēma necilo 12.vietu. “Vārpas” CP atklātajās meistarsacīkstēs stafešu daudzdienās startē dalībnieku rekordskaits. Pirmajā etapā vienlaicīgi startē 341 komandas pārstāvji. Dalībnieku rekordskaits arī “Grand Prix” izcīņā Pļaviņās – 3450 dalībnieki. “Baltijas kausa” izcīņā PSRS komandas sastāvā Latvijas pārstāvji neiekļūst. PSRS pirmajā čempionātā triumfē Latvijas sieviešu komandas “jaunā v iļņa” pārstāves. Par pirmo PSRS čempioni kļūst S.Gabrāne, izcīnot divas zelta medaļas individuālajās sacensībās un sudrabu kopā ar komandas biedrenēm D.Zvirbuli un I.Namoviru stafešu sacensībās. Vīriešu komandas sniegumam vajadzēja būt labākam, jo pirms čempionāta visvairāk rūpes sagādāja sieviešu komandas komplektēšana. Vīriešu komandas kodolu veidoja daudzās Vissavienības un starptautiskās sacensībās rūdīti sportisti. Dārgi maksāja vispieredzējušākā komandas dalībnieka V.Kiseļeva neuzmanība, atzīmējoties nepareizā KP stafešu sacensību laikā. Tā reālas uzvaras vietā jāsamierinās ar 7.vietu kopvērtējumā. Pirmo reizi PSRS izlase piedalās starptautiskajās “O-Ringen” daudzdienu sacensībās Zviedrijā. Komandā startēja I.Peilāns (Latvija), Kivikass (Igaunija), Misjura (Ukraina). Sacensībās piedalijās 18200 sportisti no 29 valstīm. Vislabāk Elites grupā startēja I.Peilāns 108 dalībnieku konkurencē izcīnot 33. vietu. Zviedrijas prese augsti novērtēja Peilāna startu, jo viņš uzrādīja labāko rezultātu starp visiem socvalstu pārstāvjiem, priekšā palaižot tikai neapstrīdamos pasaules orientēšanās meistarus no Skandināvijas valstīm.
1982.gadā starts 2.PSRS ziemas kausa izcīņā Latvijai panākumus neatnes. Vīrieši ieņem vietas trešajā desmitā, sievietēm vienīgi Zukule startē nedaudz labāk nekā pārējās sportistes, izcīnot 4. Un 9.vietu. Uzlabojies sniegums Vissavienības arodbiedrību vasaras čempionātā – Namovira izcīna zeltu, A.Pirktiņš bronzu. “O-Ringen” sacensībās Zviedrijā startē Peilāns, Zukule, Romanovska, junioru grupā startēja S.Gabrāne. Starptautiskajās daudzdienu sacensībās ČSR piedalās Namovira, Zvirbule, Gabrāne. Pēc šīm sacensībām studentu pasaules čempionātā sekmīgi startē S.Gabrāne, izcīnot 10.vietu. PSRS otrajā vasaras čempionātā individuālajās sacensībās lieliski startē Latvijas meitenes. Visas sešas dalībnieces izcīna vietas labāko trīspadsmitniekā : 2.v. L.Romanovska, 5. A.Zukule, 6. I.Namovira, 8. D.Zvirbule, 11. S.Gabrāne, 13. I.Oša. Otro gadu pēc kārtas G.Dukšte izcīna 4.vietu. Stafešu sacensībās lieliski startē vīriešu komanda, kuras dalībnieki G.Dukšte, A.Kivlenieks, J.Ģipslis un A.Pirktiņš izcīna 2.vietu. Nedaudz vājāk par savām spējām stafešu sacensībās startēja sieviešu komanda, izcīnot 6.vietu. Komandu vērtējumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada PSRS čempionāta rezultātiem, sperts solis uz priekšu. Latvija komandu vērtējumā izcīna 2.vietu, palaižot priekšā Ļeņingradu.
1983.gads – Latvijas un PSRS orientēšanās sporta jubilejas gads. Cēsu rajonā risinājās PSRS 3.meistarsacīkstes. Sieviešu stafetē, vīriešu stafetē un čempionāta kopvērtējumā uzvarēja Latvijas komanda : Alīda Zukule, Līga Reitere, Lilija Romanovska, Sarmīte Gabrāne, Irina Namovira, Ilmārs Limbēns, Andris Kivlenieks, Dainis Šleiners, Jānis Ģipslis, Indulis Peilāns.
1984.gads PSRS čempionu zelta medaļas ieguva Jānis Ģipslis un Māris Strautnieks, sudraba Irina Namovira, Iveta Oša, Alīda Zukule, Andris Kivlenieks un Indulis Peilāns

1989.gads – Alīda Ābola izcīna trešo vietu Pasaules Čempionātā, Zviedrijā.

1990.gads – Latvijā tiek sarīkotas Pasaules studentu meistarsacīkstes.

1991.gads – Ivars Žagars kļūst par uzvarētāju Pasaules junioru čempionātā, stafetes komanda izcīna otro vietu. Ivars Žagars uzvar arī Ziemeļvalstu junioru čempionātā. Iveta Brūvere un Aigars Leiboms kļūst par individuālajiem uzvarētājiem pēdējā PSRS čempionātā. Starptautiskās Orientēšanās Federācijas (IOF) Padome 27. septembrī pieņem lēmumu uzņem Latviju, Lietuvu, Igauniju par IOF biedriem. Lēmums vēl jāapstiprina IOF Kongresam, taču līdz tam tiek piešķirtas visas biedru tiesības.

Latvijas čempioni orientēšanās sportā 1963-1999

 

VASARA

ZIEMA

Gads

Vasaras m/s

Maratons

Izvēle

Nakts

Sprints

Marķētā

Pavēle

Sprints

1963 Barisa
Bitmanis
1964 Pāvuliņa
Šafraneks
1965 Puriņa M. Nātra
Ābols R. Kažemaks J.
1966 Nātra L. Barisa
Mankus R. Kerners O.
1967 Barisa Nātra L. Nātra L.
Klētnieks Slaviņš R. Līcis A.
1968 Steberkle A. Ābola Valtere (Līce) I.
Žilko J. Limbēns I. Žilko J.
1969 Nātra L. Bruce Nātra L. Slaviņa A.
Kiseļevs V. Kiseļevs V. Slaviņš R. Blanks M.
1970 Barisa Blanka Barisa Blanka
Kukk V. Tasa J. Liepiņš V. Vītols
1971 Ģipsle I. Sildedze Dz. Barisa
Limbēns I. Bendiks Slaviņš R.
1972 Blanka L. Blanka L. Venere G.
Kiseļevs V. Kiseļevs V. Blanks M.
1973 Venere G. Metuma Venere G.
Kiseļevs V. Ždanovs U. Blanks M.
1974 Ģipsle I. Kukka R. Ģipsle I.
Kiseļevs V. Limbēns I. Dukšte G.
1975 Venere G. Zukule A. Venere G.
Binde E. Kukk V. Dukšte G.
1976 Ģipsle I. Fadejeva S. Līce I. Freimane B. Romanovska L.
Kiseļevs V. Griezītis K. Liepiņš V. Kiseļevs V.
1977 Ročāne L. Romanovska L. Zukule A. Romanovska L.
Kiseļevs V. Dukšte G. Liepiņš V. Kiseļevs V.
1978 Lebedoka G. Romanovska L. Zukule A. Blažēviča
Peilāns I. Kiseļevs V. Liepiņš V. Šteinbergs J.
1979 Romanovska L. Lebedoka G. Freimane B. Kokarēviča R.
Limbēns I. Stalmeistars U. Liepiņš V. Kosmačovs A.
1980 Jansone A. Namovira I. Legzdiņa A. Zvirbule D.
Kivlenieks A. Kiseļevs V. Kiseļevs V. Kivlenieks A.
1981 Namovira I. Namovira I. Zvirbule D. Freimane B.
Kosmačovs A. Millers O. Kiseļevs V. Toomas
1982 Zukule A. Lebedoka G. Jansone A. Kokarēviča R.
Limbēns I. Pirktiņš A. Dukšte G. Kivlenieks A.
1983 Zukule A. Jansone A.
Limbēns I. Pirktiņš A. Kivlenieks A.
1984 Zukule A. Tamašauska A.
Kivlenieks A. Limbēns I. Šteinbergs J. Kosmačovs A. Grigulis Dz.
1985 Gabrāne S. Namovira I.
Leiboms A. Leiboms A. Kivlenieks A.
1986
1987
Peilāns I. Kivlenieks A. Kokins J.
1988
Kivlenieks A.
1989
Grende A.
1990
Grende A.
1991 Namovira I.
Leiboms A.
1992
Leiboms A. Grende A. Grende A.
1993 Andersone I.
Grende A. Ozoliņš J. Dāvidsons I. Ļeščovs J.
1994
Leiboms A. Veģeris Ģ. Žagars I. Leiboms A. Krūmiņš J.
1995 Abzalone Z. Pundure M.
Grende A. Liniņš Ģ. Grende A. Grende A. Krūmiņš J.
1996
Ozoliņš J. Žagars I.
1997 Ābola A. Dambe I.
Ozoliņš J. Grende A. Žagars I.
1998 Klauža L. Ābola A. Klauža L.
Liniņš Ģ. Ozoliņš J. Ļeščovs V.
1999 Brūvere I. Klauža L. Klauža L.
Žagars I. Zērnis O. Grīnbergs A.

1997.gada 14.martā Māris Kalējs izveido pirmo Latvijā orientēšanās tematikai veltīto interneta lapu orient.lv (pirmos 2 gadus adresēs www.iclub.lv/pages/orient un www.iclub.lv/orient )

Vecās Orient.lv lapas 1997-2010 visi faili .zip 82Mb iegūstami, rakstot uz info[at]orient.lv

27.03.1998. Laikraksts “DIENA”, pielikums IZKLAIDE

01.06.1998. Raksts Datoru Avīzē, nr.22

31.08.1998. Raksts Datoru Avīzē, nr.35

2000.gadā:

23.09.2009. Latvijas valsts prezidenta Valda Zatlera pateicība Latvijas Orientēšanās federācijai