Troickas latviešu strēlnieku bataljons 1918.-1920.g.

Troickas latviešu strēlnieku bataljons
(1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons)
1918.-1920.

Troickas bataljons jeb 1. Latvijas atbrīvošanas bataljons bija latviešu nacionālā karaspēka vienība Urālos un Sibīrijā Krievijas pilsoņu kara laikā no 1918. līdz 1920. gadam. Bataljona pamatā bija bijušie latviešu strēlnieki, kā arī tas saņēma papildinājumu no Sibīrijas latviešu kolonijām.

1918. gada oktobrī Samarā tika nodibināta Rietumsibīrijas un Urālu Latviešu nacionālā padome. 1918. gada rudenī, kad Samaru bija ieņēmusi Sarkanā armija, Čehoslovāku korpusa vadība vērsās pie Sibīrijas pašpārvaldes iestādēm ar ideju izveidot latviešu nacionālās karaspēka vienības. Sibīrijas valdības kara ministrs ģenerālis Galkins 1. oktobrī ar pavēli Nr.109 akceptēja latviešu vienības veidošanu Troickā, Orenburgas guberņā (krievu: Латышский (Троицкий) стрелковый батальон).

14. oktobrī Latviešu nacionālā padome nodibināja 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljonu jeb Troickas bataljonu. Par bataljona komandieri kļuva kapteinis Pēteris Dardzāns.

Pēteris Dardzāns (1889-1985), Troickas bataljona komandieris

https://lv.wikipedia.org/wiki/Pēteris_Dardzāns

16. novembrī padome parakstīja vienošanos ar Čehoslovākijas nacionālās padomes Krievijas nodaļu par latviešu bataljona apgādi. Bataljons skaitījās Kolčaka armijas Jeickas divīzijas sastāvā, kuras štāba priekšnieks bija latviešu pulkvedis Kārlis Goppers.

No 1919. gada 23. līdz 28. martam Irkutskā notika Sibīrijas un Austrumsibīrijas latviešu pārstāvju kongress, kas pieņēma lēmumu, ka Sibīrijas latviešu vienības neiesaistīsies Krievijas pilsoņu karā, bet ir jānosūta uz Latviju.
1919. gada vasarā Troickai tuvojās Sarkanā armija un ģenerālis Ivanovs, kas komandēja Troickas fronti, pavēlēja latviešiem ieņemt frontes pozīcijas uz rietumiem no pilsētas, taču kapteinis Dārdzāns ignorēja šo pavēli un nolēma doties austrumu virzienā uz Omsku. 25. jūlijā bataljons atstāja Troicku un 15. augustā sasniedza Makušino staciju uz Transsibīrijas dzelzceļa, kur dabūja nelielu vilcienu, ar kuru turpināja ceļu uz austrumiem. Šajā brīdī bataljonā bija 625 vīri. 21. septembrī bataljons sasniedza Krasnojarsku. Šeit bataljons tika piekomandēts čehoslovāku 3. divīzijai, no kuras saņēma pavēli pārņemt dzelzceļa līnijas apsardzību uz rietumiem no Krasnojarskas.

Vagons ar Latvijas simboliku, stacijā Kača, Jeņisejas guberņā 1919. g. oktobrī
Vakcinācija
Mācību laikā Krasnojarskā

Oktobra beigās bataljonu pārvietoja un uzdeva tam apsargāt dzelzceļa līniju no Jeņisejas stacijas līdz Kļukvennajas stacijai. Šajā laikā bataljonu papildināja brīvprātīgie no Krasnojarskas apkārtnes latviešu kolonijām.

Ložmetējnieki pie vagona
Katastrofa pie stacijas Kamarčaga, ko izraisīja lielinieki
Snaiperu kapi pie stacijas Kamarčaga, Jeņisejas guberņā
Apsardze uz Kosogorskas tilta
Tilts, kuru apsargāja bataljons pie stacijas Balaj, Jeņisejas guberņā
Tilts, kuru apsargāja bataljons pie stacijas Taježnoj, Jeņisejas guberņā
Mantu izsniegšana
Virtuve

1920. gada februāri, martu un aprīli bataljons pavadīja ceļā uz austrumiem.

Malkas gatavošana
Bataljona komandieris un viņa palīgs
Gatavošanās Troijcas svinēšanai Mandžūrijā, 1920.g. maijs/jūnijs
Vingrošanas nodarbība Mandžūrijā
Apmācības Mandžūrijā
Apmācības Mandžūrijā
Mazgāšana
Strēlnieku izklaides
Bataljona avīze
Rota kaujas apmācību laikā
Apbalvošana ar franču un čehu ordeņiem un medaļām stacijā Džalantun, Mandžūrijā
Apbalvotie
Atgriešanās no parādes
Troickas bataljona oficieri
Troickas bataljona trešā rota
Apmācības Mandžūrijā
Futbolisti
Koris
Kareivju grupa pie kalna Mandžūrijā
Atgriešanās no apmācībām pie Vladivostokas
Parāde pie Vladivostokas 1919.gada jūnijs
Parāde pie Vladivostokas 1919.gada jūnijs
Parāde pie Vladivostokas 1919.g. jūnijs

13. jūnijā iebrauca Vladivostokā, kur sāka gatavoties braukšanai uz Latviju.

Dezinfekcija pirms uzkāpšanas uz kuģa
Dezinfekcijas vilciens
Muzikanti dodas uz iekraušanos kuģī
Kareivji dodas uz kuģi
Mantu iekraušana kuģī
Mantu iekraušana kuģī

1920. gada 20. jūnijā, bataljona orķestrim Latvijas himnu spēlējot, “Neisen—Maru” ar 338 latviešiem atstāj Vladivostoku. 21. jūnijā tam seko “Chikusen—Maru” ar 750 latviešiem (šai skaitā daži privāti). Mastā uzvilkts Latvijas karogs; kuģim atejot, bataljona koris dzied valsts himnu.

Ģenerāļa Laverna vizīte pirms iekāpšanas kuģī
Vladivostokas osta
Uz klāja
Kuģa iekšpusē

22. jūnijā abi kuģi nonāca Curugas ostā Japānā.
Curugā, Japānā bataljons pārsēdās angļu kuģī “Voroņeža”, kas 24. jūnijā atstāja ostu, lai dotos uz Liepāju.

Japānā
Uz kuģa “Voroņež”
Duša uz kuģa

13 dienas Troickas pulks pavadīja Anglijas ostā Čatamā.
17.septembrī bataljons te notur parādi, kuru apmeklē kā viesi angļu ģenerālis A.Berts un mūsu legācijas pārstāvis Anglija Bissenieka kgs.

Parāde Anglijā, Čatemā (Chatham)

Liepājā tvaikonis pienāca 3. oktobrī.

Trockas bataljona sagaidīšana Liepājā 1920.gada 3.oktobrī
Trockas bataljona parāde Liepājā 1920.gada 3.oktobrī
Latvijas Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste sveic bataljonu Rīgas stacijā 1920.g. oktobrī
Troickas bataljona sagaidīšana pie Rīgas stacijas 1920.g. oktobrī
Troickas bataljona sagaidīšana pie Rīgas stacijas 1920.g. oktobrī
Troickas bataljona sagaidīšana un parāde Rīgā 1920.g. oktobrī
Trockas bataljona maršruts no Troickas (Krievijā) līdz Liepājai

Bataljons tika ieskaitīts Latvijas armijā un laikā no 1. līdz 30. novembrim pārformēts un sagatavots robežsargu dienestam Latgales frontē.