1919. gads Latvijā
1919.gada 7.oktobrī Bermonts piesūta ultimātu Latvijas pagaidu valdībai, vēlāk izplata aicinājumu latviešu tautai atbalstīt Bermonta karaspēku.
1919.gada 11.oktobrī sākas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas delegāciju pārrunas par miera jautājumiem ar Krieviju. Kā starpnieki sarunās piedalās arī pārstāvji no Somijas un Polijas. Sarunas ilgst līdz 19.oktobrim.
1919.gada 14.oktobrī Daugavmalas ierakumos viegli ievaino kājā Kārli Ulmani. 1927.gadā viņam par šo ievainojumu piešķir trešās šķiras Lāčplēša Kara ordeni.
1919.gada 15.oktobra rītā Daugavpils pulks pāri Dzelzs tiltam uzbrūk bermontiešiem Torņakalnā. Ieņem priekštilta pozīcijas,tomēr tālāk netiek un 10.rotas vads nokļūst ielenkumā.Sagūstīto komandieri leitnantu Fihtenbergu spīdzina un novembrī atrod Daugavas ledū.
1919.gada 15.oktobrī ar 8 sabiedroto karakuģu (4 britu un 4 franču) flotes artilērijas atbalstu, Latgales divīzijas daļas forsē Daugavu un ieņem Daugavgrīvu un Bolderāju.
Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis 1919.gada 15.oktobrī mazā koka namiņā, Birzes ielā 15, novietoja savu štābu. 1935.gada 15.oktobrī Birzes ielā 15 atklāta piemiņas plāksne:
“No šī nama 1919.gadā ģenerālis Krišjānis Berķis .. vadīja uzvarām vainagoto Latgales divīziju uzbrukumu Bermonta karapulkiem”
Bolderāja 1919.gada novembrī