1917. gads Latvijā
1917. gada 23. martā Rīgā notiek Februāra revolūcijas upuru piemiņas demonstrācija.
4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki ar karogiem demonstrācijas laikā.
1917.gada 5.septembrī, pēc Rīgas ieņemšanas 3.septembrī, vācu okupācijas iestādes Rīgā ievieš jauno kalendāra stilu, nomainot Jūlija kalendāru (veco stilu) uz Gregora kalendāru (jauno stilu).
1917.gada 7.septembrī (pēc jaunā stila) Esplanādē notiek vācu armijas parāde, ko pieņēma Vācijas ķeizars Vilhelms II un Bavārijas princis Leopolds, vācu karaspēka virspavēlnieks
1917.gada 13.oktobrī Petrogradā pēc Valsts domes deputātu J.Goldmaņa un J.Zālīša iniciatīvas pulcējas latviešu pilsonisko partiju (bez sociāldemokrātiem) un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri nolemj dibināt Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi (LPNP).
Pirmo LPNP sesiju plānoja sasaukt 11.novembrī Valmierā, bet, boļševiku revolūcijas dēļ, vēlāk to sasauc Valkā 29.novembrī.
Aleksandra bulvāris (1923.gadā pārdēvē par Brīvības bulvāri) pirms 1. pasaules kara. Kartīte sūtīta 1917.gada 24.oktobrī. Tas veidojies pilsētas nocietinājumu norakšanas laikā,pagarinot ielu no Elizabetes ielas līdz Kaļķu ielas galam.
