13. gadsimta sākumā, sākoties krustnešu iebrukumam, Tērvete bija viena no spēcīgākajām zemgaļu apmetnēm ar labi nocietinātu pilskalnu.

Tērvetes pilskalns

Tolaik Tērveti pārvaldīja Viestarts, kam pakļāvās lielākā Zemgales daļa. Zemgaļi ap 20 gadu sadarbojās ar krustnešiem, kurus vadīja bīskaps Alberts, cīņā pret lībiešiem. Sadursmes ar krustnešiem sākās tad, kad Mežotnē pieņēma kristīgo ticību un tur tika izvietota vācu karaspēka vienība. 1228.gadā zemgaļi Viestarta vadībā pievienojās kuršiem karagājienā pret Rīgu. 1254.gadā Zemgali pilnībā ieņēma krustneši. 1279.gadā zemgaļu vadonis Nameisis padzina vāciešus no Tērvetes, bet 1281.gadā Tērveti atkal ieņēma krustneši. Nameisis aizgāja uz Lietuvu. Bet tērvetieši drīz atkal atbrīvojās no vāciešiem. 1285.gadā ordeņa mestrs devās uz Tērveti, bet nespēja to ieņemt. Tad krustneši nostiprinājās nocietinātajā zemgaļu Svētkalnā, ap 200m no Tērvetes pilskalna, un ilgu laiku terorizēja plašu apkārtni. Zemgaļi un lietuvieši gan aplenca Svētkalnu, bet nespēja to ieņemt, tāpēc tērvetieši nodedzināja savu pili un aizgāja uz Raktes (Žagares) novadu. Pēc zemgaļu padzīšanas vācieši nopostīja arī Svētkalna pili.

Pēc vairākiem gadiem tukšajās, nopostītajās zemēs atgriezās jauni iedzīvotāji. Lai vieglāk pārvaldītu novadu ordeņmestra Munheimas Eberharda vadībā blakus zemgaļu pilskalnam 1339.gadā uzcēla mūra pili. Tērveti sāka saukt par Kalnamuižu (Berghoff). 1345.gadā lietuvieši pili ieņēma un nodedzināja. 1462.gadā ordeņmestrs iznomāja Kalnamuižu Klāvam Medeheimam.

Pēc Kurzemes hercogistes nodibināšanās, 1562.gadā hercogs Gothards Ketlers Tērvetes novadu (arī Dobeles un Jaunpils novadus) atdeva Tīsam Rekem. Drīz vecās pils vietā tika uzcelta jauna mūra pils, kuras drupas redzamas vēl šodien.

Ap 1570.gadu Kalnamuižā uzcēla jaunu baznīcu, bet tai nebija ilgs mūžs.

Kalnamuižas baznīca

1614.gadā pabeidza tagadējo Kalnamuižas baznīcu (atjaunota 1815.gadā), kas līdz ar to ir vecākā baznīca Zemgalē, kas pašlaik darbojas.

1660.gadā Kalnamuižas pils tika daļēji atjaunota un hercogs Jēkabs tur uzturējās medību laikā.

1701.gadā, Zviedru kara laikā, zviedri zviedri no tuvējā Svētkalna apšaudīja poļus Kalnamuižas pilī. Svētkalns ieguva Zviedru kalna nosaukumu, bet Kalnamuižas pils vairs netika atjaunota.

Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai, 1798.gadā Tērveti ieguva Pālenu dzimta un pārvaldīja līdz 1.pasaules karam.

Pālenu medību pils

1924.gadā Pālenu medību pilī iekārtoja sanatoriju. 1932.gadā sanatorijai uzcēla tagadējo plašo ēku (arhitekts A.Klinklāvs, K.Zemdegas cilņi uz ārsienas).

Rehabilitācujas Centrs

Sanatorija tagad ir kļuvusi par Kurzemes novada Rehabilitācijas centru. Rehabilitācijas centrā ir viesnīca, ēdnīca un kafejnīca. Tur vienmēr ir gaidīti visi, kas vēlas labi pavadīt laiku skaistā vietā, kāda ir Tērvete.

‘’Sprīdīši’’ - rakstnieces Annas Brigaderes memoriālais muzejs ir celts 1840.gadā. Sākumā tur darbojušās ūdensdzirnavas, no 1852.gada līdz 1862.gadam tur atradās Tērvetes skola, bet vēlāk tur dzīvoja mežziņi.

"Sprīdīši"

1922.gadā šīs mājas tika uzdāvinātas Annai Brigaderei un tur viņa pavadīja pēdējās 11 sava mūža vasaras, šajā laikā uzrakstot vairākas slavenas lugas. Tagad Sprīdīšu muzeju vada Jānis Rapa.

No 1931.gada notika liela Tērvetes parka labiekārtošana - izveidoja jaunas takas un deva nosaukumus, 1935.-36.gadā stādīja Dendrāriju, kurā aug ap 180 svešzemju koku un krūmu sugu.