Tērvetes vēsture
Tērvetes Dabas parks
Tērvete atrodas 70km no Rīgas un 30km no Jelgavas

13. gadsimta sākumā, sākoties krustnešu iebrukumam, Tērvete bija viena no spēcīgākajām zemgaļu apmetnēm ar labi nocietinātu pilskalnu.

Tērvetes pilskalns
Tērvetes pilskalns

Tolaik Tērveti pārvaldīja Viestarts, kam pakļāvās lielākā Zemgales daļa. Zemgaļi ap 20 gadu sadarbojās ar krustnešiem, kurus vadīja bīskaps Alberts, cīņā pret lībiešiem. Sadursmes ar krustnešiem sākās tad, kad Mežotnē pieņēma kristīgo ticību un tur tika izvietota vācu karaspēka vienība. 1228.gadā zemgaļi Viestarta vadībā pievienojās kuršiem karagājienā pret Rīgu. 1254.gadā Zemgali pilnībā ieņēma krustneši. 1279.gadā zemgaļu vadonis Nameisis padzina vāciešus no Tērvetes, bet 1281.gadā Tērveti atkal ieņēma krustneši. Nameisis aizgāja uz Lietuvu. Bet tērvetieši drīz atkal atbrīvojās no vāciešiem. 1285.gadā ordeņa mestrs devās uz Tērveti, bet nespēja to ieņemt. Tad krustneši nostiprinājās nocietinātajā zemgaļu Svētkalnā, ap 200m no Tērvetes pilskalna, un ilgu laiku terorizēja plašu apkārtni. Zemgaļi un lietuvieši gan aplenca Svētkalnu, bet nespēja to ieņemt, tāpēc tērvetieši nodedzināja savu pili un aizgāja uz Raktes (Žagares) novadu. Pēc zemgaļu padzīšanas vācieši nopostīja arī Svētkalna pili.

Pēc vairākiem gadiem tukšajās, nopostītajās zemēs atgriezās jauni iedzīvotāji. Lai vieglāk pārvaldītu novadu ordeņmestra Munheimas Eberharda vadībā blakus zemgaļu pilskalnam 1339.gadā uzcēla mūra pili. Tērveti sāka saukt par Kalnamuižu (Berghoff). 1345.gadā lietuvieši pili ieņēma un nodedzināja. 1462.gadā ordeņmestrs iznomāja Kalnamuižu Klāvam Medeheimam.

Pēc Kurzemes hercogistes nodibināšanās, 1562.gadā hercogs Gothards Ketlers Tērvetes novadu (arī Dobeles un Jaunpils novadus) atdeva Tīsam Rekem. Drīz vecās pils vietā tika uzcelta jauna mūra pils, kuras drupas redzamas vēl šodien.

Ap 1570.gadu Kalnamuižā uzcēla jaunu baznīcu, bet tai nebija ilgs mūžs.

baznica.jpg (26579 bytes)
Kalnamuižas baznīca

1614.gadā pabeidza tagadējo Kalnamuižas baznīcu (atjaunota 1815.gadā), kas līdz ar to ir vecākā baznīca Zemgalē, kas pašlaik darbojas.

1660.gadā Kalnamuižas pils tika daļēji atjaunota un hercogs Jēkabs tur uzturējās medību laikā.

1701.gadā, Zviedru kara laikā, zviedri zviedri no tuvējā Svētkalna apšaudīja poļus Kalnamuižas pilī. Svētkalns ieguva Zviedru kalna nosaukumu, bet Kalnamuižas pils vairs netika atjaunota.

Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai, 1798.gadā Tērveti ieguva Pālenu dzimta un pārvaldīja līdz 1.pasaules karam.

veca_san.jpg (30144 bytes)
Pālenu medību pils

1924.gadā Pālenu medību pilī iekārtoja sanatoriju. 1932.gadā sanatorijai uzcēla tagadējo plašo ēku (arhitekts A.Klinklāvs, K.Zemdegas cilņi uz ārsienas).

rehcentr.jpg (31614 bytes)
Rehabilitācujas Centrs

Sanatorija tagad ir kļuvusi par Kurzemes novada Rehabilitācijas centru. Rehabilitācijas centrā ir viesnīca, ēdnīca un kafejnīca. Tur vienmēr ir gaidīti visi, kas vēlas labi pavadīt laiku skaistā vietā, kāda ir Tērvete.

‘’Sprīdīši’’ - rakstnieces Annas Brigaderes memoriālais muzejs ir celts 1840.gadā. Sākumā tur darbojušās ūdensdzirnavas, no 1852.gada līdz 1862.gadam tur atradās Tērvetes skola, bet vēlāk tur dzīvoja mežziņi.

spridisi.jpg (33953 bytes)
"Sprīdīši"

1922.gadā šīs mājas tika uzdāvinātas Annai Brigaderei un tur viņa pavadīja pēdējās 11 sava mūža vasaras, šajā laikā uzrakstot vairākas slavenas lugas. Tagad Sprīdīšu muzeju vada Jānis Rapa.

No 1931.gada notika liela Tērvetes parka labiekārtošana - izveidoja jaunas takas un deva nosaukumus, 1935.-36.gadā stādīja Dendrāriju, kurā aug ap 180 svešzemju koku un krūmu sugu.

Septiņdesmito gadu sākumā mežkopja Miķeļa Kļaviņa vadībā izveidoja Tērvetes meža ainavu parku un uzstādīja koktēlnieka Krišjāņa Kugras grieztās pasaku tēlu koka skulptūras - Lutausi un Sprīdīti, Meža Ķēniņu un Sargu, Saules pulksteni, Anneles ogotājas un Rūķīti. Šodien oriģinālā ir saglabājies tikai Saules pulkstenis un Meža Ķēniņa Sargs.

lutausis.jpg (54122 bytes)
Sprīdītis un Lutausis

saule_es.jpg (51973 bytes)
Saules pulkstenis

Pēdējos gados koktēlnieks Ritvars Kalniņš ir atjaunojis pārējās skulptūras.

kenins.jpg (23724 bytes)
Meža Ķēniņš

rukitis.jpg (32692 bytes)
Rūķītis malkas nesējs

velns.jpg (32721 bytes)
Velns

Tērvetes karte 160K

 

Foto, Teksts ©Sanne 1998
  Maris Kalejs  
 

Tālrunis: 29216755, e-pasts: maris@sanne.lv

--------------

Tērvetes dabas parka kontakti:
www.tervetesparks.lv
www.mammadaba.lv
+371 6 3726212
e-pasts: tervete@lvm.lv