uz sākumlapu

Dažas vispārējas likumsakarības

 

1. Pacietību. Uzsākot vai atsākot nodarbības ir jābūt gatavam, ka būs vajadzīgs ilgs laiks lai panāktu pozitīvas un jūtamas izmaiņas sirds asinsvadu sistēmā. Par to varēs pārliecināties, veicot Polar fiziskās kondīcijas testu (vai testus laboratorijā). Izņemot iesācējus vai tos, kuri atsāk nodarbības pēc ilgstoša pārtraukuma, pozitīvas izmaiņas varēs novērot tikai pēc 3-4 nedēļām.

Kā mierinājums var kalpot, ka jo ilgāk tiek būvētas sirds asinsvadu sistēmas aerobās iespējas, jo ilgāk viņas saglabājas, ja aiz kaut kādiem iemesliem aktīvas nodarbības tiek pārtrauktas. Taču dažādu organisma sistēmu pozitīvās izmaiņas zūd ātrāk par to laiku, kāds ir vajadzīgs viņu būvēšanai.

 

2. Pakāpenību un pacietību. No vieglākā uz grūtāko, no vienkāršākā uz sarežģītāko. Neforsēt pāreju uz augstākām intensitātes zonām, kamēr nav pārliecība, ka organisma sistēmas ir piemērojušās darbam iepriekšējā zonā.

Tas attiecās arī uz sportistiem uzsākot vai atsākot gatavošanos sacensībām (sezonai).

Pārejai uz nākamo - augstāko sirds ritma zonu jānorit pakāpeniski.

 

3. Nav noliedzams, ka jebkura fiziska aktivitāte ir pozitīva un atbalstāma. It īpaši tas attiecināms uz rīta rosmes tipa vingrošanu. Taču lai aktivizētu visas organisma sistēmas, ir vajadzīgas vismaz 20 minūtes. Ieskaitot iesildīšanās, atsildīšanās laiku, kad organisms nestrādā izvēlētajā SR zonā, nonākam pie 30 minūtēm.

Tas nenozīmē, ka uzsākot nodarbības ir jāpārvar sevi, ja slodzei vēl neesi gatavs. Taču vēlams vismaz 20 min atrasties nepārtrauktā cikliskā kustībā. 

Pie tam uzsākot / atsākot nodarbības, ir jānostiprina arī muskuļu – saišu aparāts. Arī tas prasa laiku.

 

4. Iesildīšanās. Lai neriskētu iegūt kādu traumu un lai neveiktu “sitienu” pa organisma sistēmām, piepūle jāpaaugstina pakāpeniski vismaz 5 minūšu laikā. Jo augstākā intensitātes zonā tiks strādāts, jo ilgāk jāiesildās. Iesildoties vēlama arī neliela pavingrošana (soļošana, viegls skrējiens, ceļu iesildīšana: pietupieni, kāju vēzieni, pievilkšana pie krūtīm; roku izapļošana,  mugurkaula apļošana, noliekšanās. Jo vecāks, jo nevēlamāka ir atliekšanās).

 

5. Nomierināšanās (atsildīšanās). Straujai intensitātes maiņai, arī pazeminoša rakstura, ir sitiena veida iedarbība uz organisma sistēmām. Tāpēc intensitāte jāpazemina pakāpeniski vismaz 5 min laikā. Ļoti svarīgi pēc nodarbības izstaipīt un atbrīvot (izpurināt) vismaz iepriekšējā darbā iesaistītos muskuļus. Lēnus, vispārējas iedarbības vingrinājumus pārmaiņus ar stiepjošiem vingrojumiem. Stiepšanas vingrojumus veikt 30-60 sek lēni  un maigi, nepārvarot sāpes. Jo cilvēks vecāks, jo svarīgāki vingrojumi locītavu amplitūdas nezaudēšanai un stiepjoši vingrinājumi.

 

6. Slodzes variēšana. Jo lielākas sportiskās ambīcijas, jo svarīgāka ir slodzes variēšana. Ja nodarbojas 3 un vairāk reizes nedēļā, pozitīvai iedarbībai un vienmuļības novēršanai ir jāvariē garākas un īsākas, augstākas un zemākas intensitātes nodarbības. Jāizvairās veikt vienu pēc otras lielas slodzes nodarbības.