Šajā rudenī iesakam apmeklēt arī šādas Taku-O sacensības:

17.09.2010. Taku-O-ABC Rīga, Purvciems (Ieriķu iela)

19.09.2010. Dobeles Taku-O Dobeles pilsdrupas

24.09.2010. Taku-O-ABC Rīga, Mežaparks

25.09.2010. Taku-O Miķeļdienā Tērvetes reh. centrs

01.10.2010. Taku-O-ABC Rīga, Bērnu slimnīca

LOF OTD (TRAIL-O) sacensību noteikumi

Sacensību noteikumi

Latvijas orientēšanās federācijas (LOF) sacensībām orientēšanās taku distancē (OTD, angliski - TRAIL-O)

Priekšvārds

Šie sacensību noteikumi attiecas uz Orientēšanās pastaigu taku distancē (OTD). Citiem OS veidiem (O'skrējienā, O'slēpojumā un O'velobraucienā) ir spēkā atsevišķi noteikumi

Šie sacensību noteikumi izvirza atšķirīgas prasības dažāda līmeņa sacensībām. Īpašas paaugstinātas prasības noteiktas Latvijas čempionātiem un pārējām LOF sacensībām. Klubu sacensības tiek iekļautas oficiālajā OS sacensību kalendārā tikai tad, ja tās tiek rīkotas atbilstoši šiem noteikumiem. Tautas sacensības netiek iekļautas sacensību kalendārā, un tajās ir pieļaujamas atkāpes no šiem noteikumiem. Vadoties no šiem apsvērumiem, visas sacensības tiek iedalītas četrās grupās:

1. Latvijas čempionāti (apzīmējums – ) Latvijas čempionāti ir visaugstākā līmeņa sacensības, kurām šie noteikumi ir pilnībā saistoši, t.sk. noteikumu punkti, kas atzīmēti ar “LȔ LOF pilnvarojums, uzraudzība
2. Pārējās LOF sacensības (apzīmējums – LOF) LOF sacensībām ir pilnībā saistoši šie noteikumi, pie kam tiek noteiktas paaugstinātas prasības – noteikumu punktos, kas atzīmēti ar “LOF”. Šajā sacensību grupā ir piem. Latvijas kausa sacensības. LOF uzraudzība
3. Klubu rīkotās OS kalendāra sacensības Rīkotāji paši ir atbildīgi par šo noteikumu ievērošanu (nav saistoši punkti, kas apzīmēti ar “LȔ, “LOF”) Rīkotāju atbildība
4. Klubu rīkotās tautas sacensības Tautas sacensībās pieļaujamas atkāpes no šiem noteikumiem, piem. atšķirīga starta kārtība, kad dalībnieki paši izvēlas sev izdevīgāko starta laiku, dalībnieku pavada tiesnesis – instruktors, treneris vai tml. Rīkotāju atbildība

Lietotie saīsinājumi

OS Orientēšanās sports
OTD Orientēšanās pastaiga taku distancē
LOF 1) Latvijas Orientēšanās federācija
2) nozīmē, ka sacensību noteikumu punkts attiecas tikai uz LOF sacensībām
LCPRSF Latvijas cerebrālās paralīzes un ratiņnieku sporta federācija
1) Latvijas čempionāts
2) nozīmē, ka sacensību noteikumu punkts attiecas tikai uz Latvijas čempionātiem
IOF International Orienteering Federation - Starptautiskā orientēšanās federācija
NP Navigācijas punkts
KP Kontrolpunkts
LKP Laika KP sektors
ODB Orientieristu datu bāze
ISK Invalīdu sporta klubs

Saturs

Definīcijas
Vispārīgie noteikumi
Sacensību programma
Sacensību pielietojums
Klases
Piedalīšanās
Izmaksas
Informācija par sacensībām
Pieteikumi
Ceļošana un transports
Treniņi un paraugsacensības
Starta kārtība
Komandu pārstāvju sanāksme
Apvidus
Kartes
Distances
Laika kontrolpunkti
Aizliegtie apvidi un maršruti
Kontrolpunktu apraksti
Kontrolpunktu novietojums un inventārs
Kontrolkartiņas un atzīmēšanās ierīces
Aprīkojums
Starts
Finišs un laika uzņemšana
Rezultāti
Balvas
Godīga spēle
Sūdzības
Protesti
Žūrija
Apelācijas
Sacensību kontrole
Sacensību pārskati
Reklāma un sponsorēšana
Mediju pakalpojumi

1. Pielikums: Distanču plānošanas principi
2. Pielikums: IOF rezolūcija par labu vides praksi
3. Pielikums: Leibnicas konvencija
4. Pielikums: Latvijas čempionāti (programma, pieteikumi LČ OTD rīkošanai)

1. Definīcijas

1.1. Orientēšanās taku distancē ir sports, kas ietver apvidus un kartes interpretāciju. Dalībnieki apmeklē norādītos kontrolpunktus noteiktā secībā. Lietojot izsniegto karti un ar kompasa palīdzību dalībniekam ir jānosaka, kurš no apvidū izliktajiem, vairākiem KP karodziņiem atbilst kartē iedrukātā aplīša centram un kontrolpunkta atrašanās vietas dabā aprakstam. Savu lēmumu dalībnieks apstiprina, atzīmējoties īpašā kontrolkartiņā. Termins dalībnieks nozīmē gan individuālu personu gan komandu.

1.2. Pārvietošanās veids var būt:

ejot kājām, lietojot dažādus pārvietošanās palīglīdzekļus vai bez tiem;

ar rokas vai elektrisko ratiņkrēslu;

ar divriteni, trīsriteni vai rokas velosipēdu;

citādos veidos, ar jebkuru atļautu pārvietošanās līdzekli;

Nedrīkst lietot transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinēju;

Nedrīkst lietot elektriskos ratiņkrēslus, kuros ir vairāk par vienu sēdvietu.

1.3. Sacensību tipi atšķiras ar:

pēc sacensību veida

- individuālās (dalībnieks veic distanci individuāli);

- komandu (divu vai vairāku dalībnieku rezultāti tiek summēti).

pēc veida kā nosaka sacensību rezultātu

vienas distances sacensības (galīgais rezultāts ir vienas distances rezultāts);

daudzdistanču sacensības (galīgo rezultātu veido divu vai vairāku distanču rezultātu summa, kas veiktas vienā vai vairākās dienās).

1.4. LČ Termins sacensības ietver visus orientēšanās aspektus, sākot ar organizatoriskajiem darbiem, pārstāvju sanāksmēm, ceremonijām utt. Latvijas čempionāts u.c. LOF sacensības, var pat sastāvēt no vairākiem sacensību posmiem.

Latvijas čempionāts ir oficiāls pasākums, kurā izcīna Latvijas čempiona titulus. Atbilstoši šiem noteikumiem tas tiek rīkots LOF pilnvarojumā un uzraudzībā. LOF valde var noteikt papildus prasības Latvijas čempionātu sarīkošanai.

1.5. LOF LOF sacensības ir pasākums, kurš atbilstoši šiem noteikumiem notiek LOF uzraudzībā. LOF valde var noteikt papildus prasības LOF sacensību sarīkošanai.

2. Vispārīgie noteikumi

2.1. Šie noteikumi ir saistoši Latvijas čempionātiem un LOF sacensībām. Tos ieteicams lietot arī visās pārējās OTD sacensībās Latvijā. Saskaņā ar šiem noteikumiem rīkotās sacensības tiek iekļautas oficiālajā LOF sacensību kalendārā. Ar LČ un LOF atzīmētie šo noteikumu punkti attiecas vienīgi uz Latvijas čempionātiem un LOF sacensībām. Šiem specifiskiem noteikumiem ir prioritāte pār citiem vispārīgajiem noteikumiem ar kuriem tie ir pretrunā.

2.2. Šie noteikumi ir balstīti uz Starptautiskās orientēšanās federācijas (IOF) noteikumiem.

2.3. Ja nav norādīts citādi, šie noteikumi attiecas uz individuālajām OTD sacensībām..

2.4. Iepriekš saskaņojot ar sacensību inspektoru, sacensību rīkotāji var izdot papildnoteikumus attiecīgajām sacensībām, ja tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

2.5. Šie noteikumi un jebkuri papildnoteikumi ir saistoši visiem sacensību dalībniekiem, komandu pārstāvjiem un citām personām, kas saistītas ar sacensību rīkošanu vai sacensību dalībniekiem.

2.6. Interpretējot šos noteikumus, sacensību dalībniekiem, rīkotājiem un žūrijai vienmēr jāvadās pēc sportiskā taisnīguma (sporting fairness) principa.

2.7. Tulkojot šos noteikumus citās valodās, domstarpību gadījumos latviešu variantam ir noteicošā loma.

2.8. Ja nav noteikts citādi, komandu sacensībās lietojami individuālo sacensību noteikumi.

2.9. LOF Valde var noteikt papildus prasības OS sacensībām, piemēram, antidopinga noteikumus, orientēšanās karšu apzīmējumus u.c., kas jāievēro tāpat kā šie noteikumi. Distanču plānošanas principi, Leibnicas konvencija un IOF kontrolpunktu atrašanās vietas (objektu) apraksti.

2.10. LOF valde var pieļaut atkāpes no šiem noteikumiem. Pieprasījumi par šādām atkāpēm jānosūta LOF valdei ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms pasākuma.

3. Sacensību programma

3.1. Pasākuma laiku un programmu pēc rīkotāja priekšlikuma apstiprina LOF valde.

3.2. LČ Latvijas čempionāti tiek rīkoti katru gadu vasarā.

3.3. LČ Latvijas čempionāts var būt gan vienas, gan divu dienu sacensības. Latvijas čempionāts vienlaicīgi ir arī Latvijas Paralimpiskā čempionāta sacensības. Rīkojot divu dienu sacensības, vēlams ar vienu distanci katrā dienā. Ja Latvijas čempionāts tiek rīkots divas dienas, tad ieteicams sacensību pirmo dienu uzskatīt par Latvijas Paralimpiskā čempionāta sacensībām. Otrā sacensību diena, vienlaicīgi arī klubu komandu sacensības, kurās tiek summēti Paralimpisko komandu dalībnieku izcīnītie punkti. Drīkst būt arī Paralimpisko klubu komandu sacensības, ja LČ notiek tikai vienu dienu.

3.4. LČ Sacensību programmā ir jāparedz atklāšanas un noslēguma ceremonijas, atbilstoša dalībnieku atpūta un iespēju robežās arī treniņsacensības.

3.5. LČ Atklātās publikas sacensības bez dalībnieku skaita ierobežojuma, ja rīkotāji nav paredzējuši savādāk, būtu jāsarīko tajās pašās distancēs oficiālo dalībnieku atpūtas laikā.

4. Pieteikumi sacensību rīkošanai

4.1. LČ Ikviens OS klubs, ISK, sporta sekcija u.tml.), t.sk. asociētie biedri, var pieteikties rīkot Latvijas čempionātu vai atsevišķu tā posmu.

4.2. LČ Oficiāls pieteikums Latvijas čempionāta sarīkošanai iesniedzams LOF valdei tās noteiktā kārtībā. Pieteikumā jānorāda visa pieprasītā informācija (skatīt 4. pielikumā ) un garantijas.

4.3. LČ LOF valde var izdot papildus norādījumus katras LČ programmas daļas sarīkošanai. Tie jāizsludina ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms pieteikšanās termiņa beigām.

4.4. LČ LOF valde var anulēt tiesības rīkot sacensības, ja rīkotājs nav ievērojis šos noteikumus, LOF inspektora norādījumus, vai ja izrādījusies nepatiesa rīkotāja pieteikumā sniegtā informācija.

4.5. Pieteikumi LČ sarīkošanai jāiesniedz līdz iepriekšējā gada 1. jūlijam. LOF valdei jāizskata visi laikus iesniegtie priekšlikumi un jāpieņem lēmums līdz 31. augustam. LČ programmu rīkotāji 2 mēnešu laikā no lēmuma paziņošanas noslēdz līgumu ar LOF valdi, pretējā gadījumā valde var nozīmēt citu LČ rīkotāju.

5. Klases

5.1. Visi dalībnieki neatkarīgi no dzimuma, vecuma, fiziskajām īpašībām ir piemēroti piedalīties Latvijas čempionāta sacensībās.

5.2. Tikai tie dalībnieki, kam ir dažādas pastāvīgas fiziskās invaliditātes (ieskaitot arī ārēji neredzamās), kas rada nopietnas fiziskās grūtības orientēšanās sacensībās, ir piemēroti piedalīties Latvijas Paralimpisko čempionātu sacensībās.

5.3. Tikai Paralimpiskie dalībnieki ir piemēroti klubu (sekciju utml) komandu sacensībām.

6. Dalība

6.1. LČ Atsevišķās sacensībās dalībnieks drīkst pārstāvēt tikai vienu klubu (kolektīvu). Dalībai Latvijas čempionātā netiek noteikti ierobežojumi, tomēr Latvijas čempionu titulus (medaļas, diplomus utt.) izcīna tikai Latvijas Paralimpiskā čempionāta dalībnieki;

6.2. LČ Kluba vadības (pārstāvja) pienākums ir rūpēties, lai kluba biedri saņemtu visu nepieciešamo informāciju par sacensībām. Sacensību rīkotāji ir atbildīgi par informācijas nodošanu klubiem - LOF un LCPRSF organizācijām, bet ne klubu individuālajiem biedriem.

6.3. Atbildību par savu veselības stāvokli un par apdrošinājumu pret negadījumiem un iespējamām traumām uzņemas paši dalībnieki (vecāki par 16 gadiem) vai viņu vecāki/aizbildņi (līdz 16 g.v.).

6.4. LČ Latvijas Paralimpiskajam čempionātam dalībnieku skaits no kluba (kolektīva) neierobežots. Ieskaites dalībnieku skaitu Paralimpiskajam komandvērtējumam nosaka sacensību rīkotāji, atspoguļojot to sacensību biļetēnā (nolikumā). Klubs (kolektīvs) pēc saviem ieskatiem drīkst komplektēt vairākas Paralimpiskās komandas, kas jānorāda vārdiskajā pieteikumā, reģistrējoties sekretariātā;

6.5. LČ Ja sacensības notiek divas dienas un klubam (kolektīvam) ir divi vai vairāki dalībnieki Latvijas Paralimpiskie čempioni, tad šie dalībnieki automātiski veido komandu komandu sacensībām.

6.6. LČ/LOF Katru dalībnieku, kam nepieciešama fiziska palīdzība jāpavada veselam pavadonim, kas sacensību laikā palīdzēs jebkuram dalībniekam, ko būs nozīmējuši rīkotāji. Bez tam, LOF sacensību inspektors var atļaut dalībniekus pavadīt viņu pašu medicīniskajiem palīgiem, vai tiem kuriem ir komunikācijas ierobežojumi “tulku”, kas pazīst to runas īpatnības, šādiem papildus pavadītājiem, jāstāv ar muguru pret sacensību apvidu un tie nekādā veidā nedrīkst palīdzēt kartes lasīšanā, kontrolpunkta identifikācijā, analīzes vai atlases procesā. Rīkotāji drīkst apgādāt ar pavadoņiem tikai sacensību laikā. Neviens pavadonis nedrīkst traucēt dalībniekam koncentrēties.

6.7. LČ/LOF Katram klubam (kolektīvam) var būt vairāki komandas pārstāvji neskaitot dalībniekus un pavadoņus. Rīkotāji var noteikt pārstāvju skaitu saskaņā ar pieejamajām iespējām, bet maksimālajam skaitam jābūt četriem. Maksimālajam skaitam visām komandām jābūt vienādam.

7. Izmaksas

7.1. Par pasākuma rīkošanas izmaksām atbild rīkotāji. Lai segtu sacensību izmaksas rīkotāji var noteikt dalības maksu. Šai maksai jābūt pēc iespējas zemākai un tā jāapstiprina LOF valdei.

7.2. Katrs klubs (kolektīvs) ir atbildīgs par dalības maksas nomaksu, kāda tā noteikta ielūgumā. Laika limits, lai nomaksātu dalības maksu nedrīkstētu būt ātrāk par 2 nedēļām pirms sacensībām.

7.3. Nokavētiem maksājumiem var pievienot papildus maksu. Papildus maksas lielumu apstiprina LOF valde.

7.4. Transporta uz un no pasākuma vietas, pārtikas un uzturēšanās izmaksas sedz klubs (kolektīvs) vai pats dalībnieks. Ja rīkotājs nodrošina transportu, ēdināšanu vai uzturēšanos pasākuma ietvaros, tad šīs izmaksas ir jānorāda ielūgumā un jāparedz papildus dalības maksai (nodalītas atsevišķi). Ja oficiālā transporta lietošana uz sacensību vietu ir obligāta, tad maksa par to jāiekļauj dalības maksā.

7.5. LČ/LOF LOF inspektora ceļa izdevumus un iespējami minimālos uzturēšanās izdevumus sedz LOF.

7.6. LČ/LOF Priekš dalībniekiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos jānodrošina dažādu standartu apmešanās un ēdināšana, atļaujot dalībniekiem maksas grupu iespējas. Izmantot rīkotāju piedāvātās iespējas nav obligāti.

8. Informācija par sacensībām

8.1. Visai informācijai un oficiālajām ceremonijām ir jābūt latviešu valodā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot tulkojumu citās valodās. Oficiālā informācija jāsniedz rakstiskā formā. Mutiski tā var tikt sniegta vienīgi ārkārtas gadījumos, kā arī atbildot uz jautājumiem pārstāvju sanāksmju laikā.

8.2. Informācija par pasākumu tiek sagatavota biļetenu veidā. Biļeteni tiek publicēti LOF un LCPRSF oficiālajās interneta mājas lapās: www.orient.lv un www.invalidusports.lv . Informācija par pirmā un otrā biļetena publicēšanu jānosūta pa e-pastu visiem OS klubiem un ISK (kolektīviem). Informācija par trešā biļetena publicēšanu jānosūta pa e-pastu tiem OS klubiem un ISK (kolektīviem), kas pieteikuši dalību pasākumā. Pirmais, otrais un trešais biļetens nosūtāms pa e-pastu arī LOF izpilddirektoram un LCPRSF valdei.

8.3. Pirmajā biļetenā (sākotnējā informācijā) jāiekļauj šāda informācija:
- pasākuma rīkotājs un atbildīgā persona, sacensību inspektors(-i)
- adrese, telefona un faksa numuri, e-pasta un interneta adrese informācijas saņemšanai
- pasākuma norises vieta
- pasākumā iekļauto sacensību veidi un datumi
- grupas un visa veida dalībnieku ierobežojumus (ja ir paredzēti)
- treniņu iespējas (ja tādas ir paredzētas)
- aizliegtie sacensību rajoni, kuriem noteikts embargo (ja tādi ir)
- cita specifiska informācija
- aizliegtā sacensību rajona pēdējā publiski pieejamā orientēšanās karte (ja tāda ir)

8.4. Otrajā biļetenā (ielūgumā) jāiekļauj šāda informācija:
- visa pirmajā biļetenā iekļautā informācija
- oficiālās pieteikumu formas
- pieteikumu iesniegšanas termiņš un adrese
- Dalībnieku, palīgu/medicīnisko palīgu un komandas pārstāvju dalības maksas, tās samaksas kārtība un termiņš
- Sacensību halles (tml telpu), guļamistabu, sanitāro un publisko telpu pieejamību (ja tādas tiek piedāvātas), to izmaksas un pasūtīšanas termiņi
- Visa veida piedāvātā transporta iespējas (ja tādas tiek piedāvātas), tajā skaitā arī ratiņkrēslu transportēšanas maksa. Pēdējo datumu transporta pieteikšanai un apmaksai.
- informācija par treniņu iespējām (ja tādas tiek piedāvātas)

pieejamību dalībniekiem ar kustību ierobežojumiem, pavadoņu nepieciešamību

ja ir vajadzība, prasības pret sacensību apģērbu
- apvidus apraksts, bīstamas vietas
- kartes mērogs un augstuma līkņu intervāli
- pasākuma programma
- nosacījumi attiecībā uz dalībnieku apģērbu (ja tādi ir)
- katras distances aptuvens tās garums un kopējos kāpumus,

Maksimālo oficiālo pārstāvju skaitu uz komandu
- adrese, telefona/faksa numuri, e-pasta adrese, kur griezties preses pārstāvjiem (ja tā atšķiras no rīkotāju adreses)
- ja iespējams – kartes paraugs, kurā redzams sacensību rajons

8.5. Trešajā biļetenā (sacensību informācijā) jāiekļauj šāda informācija:
- termiņš (pēdējais datums), līdz kuram jāpiesaka precīzs dalībnieku skaits

- pēdējais datums, kad jāiesūta dalībnieku vārdi, pieejamība Paralimpiskajiem dalībniekiem un tiem nepieciešamie medicīniskie sertifikāti
- detalizēta pasākuma programma, ieskaitot laiku, līdz cikiem iesniedzami galīgie vārdiskie pieteikumi (stafetes sacensībām vai individuālajām sacensībām, kurās tiek ierobežots dalībnieku skaits komandā)
- papildus informācija par apvidu, it īpaši pieejamību,
- ja iespējams – apkopojums par saņemtajiem pieteikumiem un starta laiku sarakstiem,
- jebkuras atļautās atkāpes no noteikumiem (ja tādas ir)
- ja ir – sacensību centra adrese, telefona/faksa numuri, e-pasta adrese
- detalizēta informācija par apmešanos un ēdināšanu (ja tās tiek piedāvātas)
- transporta sarakstus, transportlīdzekļu piemērotību ratiņkrēslu transportēšanai, (ja tiek piedāvāts transports)
- distances garumu (mērītu gar veicamo maršrutu), kopējo kāpumu, KP un atspirdzinājuma punktu skaitu katrā no distancēm,
- komandu pārstāvju sapulces.

- vai pavadoņus piedāvā rīkotāji, vai dalībniekiem ir ar tiem jānodrošina pašiem

8.6. Ceturtais biļetens (sacensību papildinformācija) izsniedzams dalībniekiem, ierodoties sacensību vietā. Tajā jāiekļauj pēdējā informācija par pasākuma norisi, tai skaitā:

- visas anti-dopinga prasības (ja tādas ir)

- visi īpašie noteikumi (ja tādi ir), kas attiecas uz sacensībām,

- atkāpes no sacensību noteikumiem, ko apstiprinājusi LOF valde (ja tādas ir)

- termiņš un vieta sūdzību iesniegšanai

- kontrollaiks (maksimālais laiks, cik ilgi dalībnieki drīkst atrasties distancē)

- žūrijas sastāvs un no kurienes tie ir.

8.7. Pirmajam biļetenam jānonāk pie adresātiem 3 mēnešus pirms pasākuma. Ja visa pirmajā biļetenā sniedzamā informācija ir iekļauta LOF oficiālajā sacensību kalendārā, tad pirmo biļetenu atļauts nenosūtīt.
Otrajam biļetenam jānonāk pie adresātiem 2 mēnešus pirms pasākuma, bet trešajam biļetenam – 3 nedēļas pirms pasākuma. Pieļaujams apvienot otro un trešo biļetenu. Šai gadījumā apvienotajam otrajam/trešajam biļetenam jānonāk pie adresātiem 2 mēnešus pirms pasākuma.

8.8. Būtiskai informācijai (pasākuma programma, ieskaitot sacensību datumus un laikus, dalībnieku grupas un distanču garumi, dalības maksa, apmešanās iespējas utt.) jābūt zināmai vismaz 2 nedēļas pirms pieteikšanās termiņa beigām.

9. Pieteikumi

9.1. Pieteikumi iesniedzami ielūgumā (otrajā biļetenā) norādītajā kārtībā. Par katru dalībnieku jāsniedz vismaz šāda informācija: vārds uzvārds, dzimšanas gads, klubs (organizācija), starta grupa (ja tāda ir attiecīgās sacensībās), kā arī jānorāda komandas pārstāvja (kontaktpersonas) vārds un kontaktēšanās iespējas (tel., fax, e-pasts utt.). Pieteikumus atļauts precizēt (dalībnieku nomaiņa, stafetes komandu sastāvs utt.) ielūgumā/sacensību informācijā norādītajā kārtībā, ievērojot šo noteikumu 9.2-9.6 punktā noteiktos ierobežojumus. Nokavētie pieteikumi var tikt noraidīti.
Ja pieteikšanās notiek elektroniskā veidā, tad rīkotājiem ir jāapstiprina pieteikuma saņemšanas fakts, nosūtot atbildi pieteikuma iesniedzējam un/vai nodrošinot operatīvu sacensībām pieteikto dalībnieku saraksta publicēšanu.

9.2. Katrām atsevišķām sacensībām dalībnieks var pieteikties tikai vienai starta reizei un vienā grupā (ja tādas ir)

9.3. Rīkotāji var nepielaist pie starta dalībniekus vai komandas, par kuriem nav samaksāta dalības maksa un nav panākta vienošanās par tās samaksu.

Rezervācijas pieteikumi un maksas par apmešanos rīkotājiem jāsaņem 2.Biļetenā vai ielūgumā norādītajā laikā

9.4. Nevienu dalībnieku nevar nomainīt vēlāk kā vienu stundu pirms starta

9.5.Pieteikumā jābūt uzrādītam dalībnieku skaitam, pavadoņu/medicīnisko izpalīgu skaitam, pārstāvju skaitam un komandas menedžera vārdam. Ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms sacensībām kopā ar pasta adresēm rīkotājiem jāsaņem arī telefonu/faksu nummuri, e-pasta adreses.

Individuālajās sacensībās pieteikto dalībnieku nomaiņa no vārdisko pieteikumu iesniegšanas galīgā termiņa beigām līdz 1 stundai pirms pirmā dalībnieka starta iespējama tikai izņēmuma gadījumos pamatota iemesla dēļ (slimība, nelaimes gadījums, trauma utml.). Šāda pieteikto dalībnieku nomaiņa ir iespējama vienīgi sacensībās, kurās tiek ierobežots dalībnieku skaits komandā. Starta minūtes vai kvalifikācijas grupas maiņa nav atļauta.

Dalībnieku nomaiņa finālstartam (sacensībās ar kvalifikāciju), kā arī vairāku startu vienas dienas sacensībās (pēc pirmā starta) nav atļauta.

9.6.Katra dalībnieka vārdam, visiem nepieciešamajiem medicīniskajiem sertifikātiem, pavadoņu un pārstāvju vārdiem jānonāk pie rīkotājiem ne vēlāk kā 10 dienas pirms sacensībām. Izmaiņas drīkst veikt ne vēlāk, kā 1 stundu pirms pirmā dalībnieka starta, ja nav noteikts ātrāk. Lai varētu startēt komandu sacensībās klubam (kolektīvam) jābūt vismaz diviem Paralimpiskajiem dalībniekiem.

10. Ierašanās un transports

10.1. Par ierašanos sacensību vietā ir atbildīgi klubi (kolektīvi) vai paši dalībnieki.

10.2.Pēc klubu (kolektīvu) pieprasījuma, rīkotāji var nodrošināt komandas ar dalībniekiem piemērotu transportu no tuvākās lidostas, autoostas vai dzelzceļa stacijas līdz sacensību centram. Klubiem (kolektīviem) šie pakalpojumi ir jāapmaksā.

Nepieciešamības gadījumā rīkotājam vēlams organizēt transportu no tuvākajiem satiksmes mezgliem līdz pasākuma centram, kā arī no pasākuma centra, vai dalībnieku apmešanās vietas uz sacensību centru.

10.3. Transportu starp pieteikšanās vietu, sacensību centru, sacensību vietām u.t.t. var nodrošināt gan rīkotāji, gan pašas komandas. Pēc pieprasījuma un ar atrunātu samaksu, rīkotājiem jānodrošina viss nepieciešamais transports sacensību laikā, tajā skaitā arī transports ar liftu ratiņkrēslu lietotājiem.

10.4. Rīkotāji var deklarēt obligātā transporta izmantošanu sacensību vietā.

11. Treniņi un paraugsacensības

11.1. Pasākuma ietvaros pirms sacensībām ieteicams sarīkot treniņus vai paraugsacensības, lai demonstrētu apvidus tipu, kartes kvalitāti, kontrolpunktu izskatu un izvietojumu, atspirdzinājuma punktus un apzīmētos posmus..

11.2. Treniņos (paraugsacensībās) jādod iespēja piedalīties visiem dalībniekiem, komandu pārstāvjiem, LOF un LCPRSF amatpersonām un preses pārstāvjiem. Tie jānodrošina visiem dalībniekiem vienādā līmenī.

11.3. Ja sacensību inspektors to uzskata par piemērotu, treniņus (paraugsacensības) var sarīkot sacensību dienā.

11.4. Treniņu (paraugsacensību) apvidum un kartei jābūt pēc iespējas līdzīgiem pasākuma apvidum un kartei.

12. Starta kārtība

12.1. Intervālu starta gadījumā, dalībnieki startē pa vienam, noteiktajos starta intervālos.

12.2. Rīkotāji izvēlas starta kārtību, saskaņojot to ar sacensību inspektoru. Izloze var notikt dalībnieku klātbūtnē vai bez dalībnieku klātbūtnes. Starta saraksts var būt gan personisks, gan publisks, rakstīts ar roku, vai uz datora.

12.3. Starta protokoliem jābūt publicētiem ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms sacensībām, pie kam - pirms pārstāvju sanāksmes. Ja kvalifikācijas starts ir vienā dienā ar finālu, tad fināla starta protokols ir jāpublicē ne vēlāk kā vienu stundu pirms pirmā starta.

12.4. Izlozē ir jāņem vērā visi pareizi pieteiktie dalībnieki un komandu nosaukumi, pat ja tie nav ieradušies. Pieteikumus bez vārdiem izlozē nav jāņem vērā. Vajadzības gadījumā (izņemot LČ) izlozes sākumā var paredzēt papildus starta minūtes (piemēram mīnus starta laikus) dalībniekiem, kuri nav paspējuši laikus pieteikties.

12.5. LČ/LOF Intervālu starta gadījumā, starta intervālam jābūt 2 min, bet ar sacensību inspektora piekrišanu, to var izmainīt.

12.6. LČ/LOF Intervālu starta gadījumā, vēlams, lai viena kluba pārstāvji nestartētu pēc kārtas. Ja šāda situācija izveidojas izlozes gaitā, tad ieteicams veikt šādas darbības:
- starp viena kluba pārstāvjiem jāielozē cits dalībnieks;
- ja šāda situācija izveidojas izlozes beigās, tad starp viņiem jāpārliek iepriekšējais dalībnieks.

Starta kārtībai varbūt rakstīta pēc kārtas, bet atļaujot atdalīt viena kluba (kolektīva) dalībniekus par vismaz 8 minūtēm.

13. Komandu pārstāvju sanāksme

13.1. Pirms sacensībām ieteicams noturēt komandu pārstāvju sanāksmi. Rīkotājiem jāsasauc komandu pārstāvju sanāksme ne vēlāk kā 1 stundu pirms pirmā sacensību starta. Sacensību inspektoram jāvada vai jāuzrauga sanāksme.

13.2. Sacensību materiāliem (dalībnieku numuriem, kontrolkartiņām, starta sarakstiem, KP novietojuma aprakstam, transporta kustības sarakstam, sacensību papildinformācijai u.c.) jābūt izsniegtiem laicīgi, bet ne vēlāk kā pirms sanāksmes sākuma. .

13.3.Komandu pārstāvjiem jādod iespēja sanāksmes laikā uzdot jautājumus. Ja sanāksme netiek noturēta, tad pirms pirmā sacensību starta sacensību centrā, jābūt rīkotāju pārstāvim, kas var atbildēt uz komandu pārstāvju jautājumiem.

14. Apvidus

14.1. Apvidum jābūt piemērotam piemērota orientēšanās taku distanču izveidei

14.2. Apvidus jāizvēlas tā, lai vismazāk kustīgie dalībnieki, personas, kas piesaistītas un pārvietojas ar zemu centrētiem ratiņkrēsliem, kā arī personas, kas pārvietojas lēnām un ar grūtībām, normāli varētu veikt distasnci kontrollaikā, izmantojot oficiālo palīdzību, kur tā tiek nodrošināta.

14.3. Sacensību apvidu nedrīkst izmantot citām sacensībām pirms sacensībām, cik ilgi vien tas ir iespējams, lai dalībniekiem nerastos kādas negodīgas priekšrocības.

14.4. Tiklīdz tiek izvēlēts sacensību rajons, tas tiek slēgts.

14.5. Atļauju piekļūt aizliegtajam rajonam, nepieciešamības gadījumā var dot rīkotājs.

14.6. Apvidū jārespektē visas dabas aizsardzības, mežniecības, medību, privātā īpašuma u.c. tiesības. Visām pasākumā iesaistītajām personām jāievēro attiecīgajā teritorijā spēkā esošie likumi un noteikumi. OTD pasākuma rīkošana ir jāsaskaņo ar zemes īpašnieku un pašvaldību. Rīkotāja norādījumi attiecībā uz atrašanos sacensību rajonā ir saistoši visām ar sacensību norisi saistītām personām.

15. Kartes

15.1. Kartēm, distancēm, un papildus informācijai kartē jābūt sastādītai un iespiestai saskaņā ar "Latvijas OS karšu apzīmējumiem". Jebkura novirze no šiem apzīmējumiem ir jāsaskaņo ar LOF valdi.

15.2. Kartes mērogam jābūt 1:5000. Visām sacensību kartēm, ieskaitot laika KP kartēm jābūt vienā mērogā. Drīkst lietot arī plašāka mēroga kartes (1:4000, 1:3000 un vēl plašāka), taču LČ un LOF līmeņa sacensībām tas ir jāsaskaņ ar LOF valdi.

15.3. Kļūdām uz kartēm un izmaiņām, kas parādījušās kartē pēc tās izdošanas, jābūt izlabotām, ja tās attiecas uz sacensībām.

15.4. Kartēm jābūt aizsargātām no mitruma un bojājumiem.

15.5. Ja eksistē iepriekšējo orientēšanās sacensību karte, tās pēdējā izdevuma krāsainajai kopijai jābūt izliktai visu dalībnieku apskatei dienu pirms sacensībām.

15.6. Sacensību dienā jebkuras sacensību apgabala kartes izmantošana no dalībnieku vai pārstāvju puses ir aizliegta līdz brīdim, kad to atļauj rīkotāji.

15.7. LOF, LCPRSF un arī klubiem (kolektīviem) jābūt tiesībām reproducēt sacensību kartes ar distancēm to oficiālajos izdevumos vai mājas lapās, nemaksājot par to rīkotājiem.

16. Distances

  • Distances jāplāno, vadoties no 1.pielikumā minētajiem distanču plānošanas principiem, kā arī IOF Leibnicas konvencijas principiem (3. pielikums).
  • Distancēm ir jāatbilst OTD sacesību statusam. Tajās jāpārbauda dalībnieka spējas interpretēt un detalizēti lasīt karti, kā arī tā koncentrēšanās spējas. Jābūt dažādām orientēšanās tehnikas pakāpēm atbilstošām trasēm.
  • Distanču garumiem jābūt uzrādītiem kā attālumam no starta, gar veicamo distanci, līdz finišam. Un vēlams nepārsniegt 3500 m.
  • Jebkura taka, ko nevar veikt ar ratiņkrēslu tās platuma, sakņu, nokritušu koku vai citādi nepiemērotas virsmas dēļ, jāiezīmē visās kartēs, pārkrustojot ar sarkanu vai violetu un dabā jāiemarķē ar lentām.
  • Kāpumu summa jānorāda metros - pēc veicamās distances optimālā varianta.
  • Distances stāvums nedrīkst pārsniegt 14% uz vairāk kā 20 m, kritums nedrīkstētu pārsniegt 8%.
  • Atspirdzinājuma punktos būtu jāpiedāvā vismaz tīrs ūdens.
  • 17. Laika kontrolpunkti (LKP)

    17.1. Sacensībās jāiekļauj divi vai trīs laika kontrolpunkti, kuros fiksē lēmuma pieņemšanas laiku. Tie var būt izvietoti jebkurā distances posmā, tajā skaitā pirms oficiālā starta vai pēc priekšfiniša. Katrā LKP izmanto atsevišķu, speciāli sagatavotu karti.Informācija par LKP atrašanās vietu distances kartē netiek attēlota.

    17.2. LKP dalībnieks jānosēdina tādā pozīcijā, lai visi kontrolpunktu karodziņi būtu saskatāmi un to atrašanās vietas noteiktas. Palaižot sekunžrādi dalībniekam jāsaņem precīzi orientēts kartes fragments, kurā attēlots tikai attiecīgais rajons, saskatāma ziemeļu līnija, KP aplis un ar kontrolpunkta atrašanās vietas pie objekta aprakstu (KP leģenda) korektā lasīšanas virzienā.

    17.3. LKP laiks tiek fiksēts brīdī, kad tiek saņemta skaidra atbilde. To var dot izmantojot rādāmo dēli vai arī mutiski pielietojot starptautisko fonētisko alfabētu (Alfa, Bravo, Čārli, Delta vai Eko)*. Tiesnesis nedrīkst fiksēt Nē/Nulles atbildi.

    17.4. LKP ir atļauts maksimālais atbildes laiks – 60 sekundes. Gan laiks, gan atbilde tiek fiksēti un ierakstīti īpašajā darba protokolā.

    17.5. Jābūt diviem laika ņēmējiem, kuru laiki tiek fiksēti. Iespējamās sekunžu decimāldaļas noapaļo līdz veselai sekundei.

    18. Aizliegtie rajoni

    18.1. Noteikumi un attiecīgās instrukcijas, kuras nosaka rīkotāji dabas aizsardzībai ir stingri jāievēro visām personām, kas ir saistītas ar sacensībām.

    18.2. Viss apvidus ārpus takām un iemarķētie laukumi sacensību rajonā ir ārpus robežām. Visām papildus platībām un aizliegtajiem posmiem jābūt aprakstītiem informācijā un iezīmētiem kartē ar sarkanu iesvītrojumu vai rūtiņām. Ja nepieciešams, tiem jābūt iemarķētiem arī dabā. Dalībnieki nedrīkst ieiet šajās teritorijās.

    18.3. Obligātajiem posmiem, krustojumu punktiem un pārejām jābūt skaidri apzīmētām kartē un dabā. Dalībniekiem distancē jāveic visi marķētie posmi pilnā to garumā.

    19. KP atrašanās vietas pie objekta (orientiera) apraksti (KP leģendas)

    19.1. Precīzam punkta novietojumam apļa centrā jābūt precīzi definētam ar KP atrašanās vietas pie objekta (orientiera) dabā aprakstu.

    19.2. KP novietojuma aprakstam jābūt simbolu formā saskaņā ar LOF KP novietojuma apraksta apzīmējumiem. Sacensībās, kurās piedalās daudz iesācēju, ieteicams blakus simbolu tabulai pievienot vārdisko KP novietojuma aprakstu.

    19.3. Kolonā B kontrolpunkti katrā rūtiņā tiek apzīmēti ar burtiem (piem., AB divi KP karodziņi, AC trīs KP karodziņi, AD četri KP karodziņi un AE pieci KP karodziņi).

    19.4. Bultai kolonā H jānorāda navigācijas virziens, kādā jānovēro KP karodziņi (Bulta, kas rāda uz ziemeļiem, norāda, ka dalībniekam KP jānovēro uz ziemeļiem, un tāpēc distancē jāpārvietojas pa to ceļu vai taku, kura kartē ir KP apļa dienvidu pusē).

    19.5. KP novietojuma aprakstiem, ir jābūt piestiprinātiem vai uzdrukātiem kartes priekšpusē tā, lai netraucētu lasīt kartē distanci.

    20. KP izvietojums un aprīkojums

    20.1. KP, kas attēloti kartē, jābūt izvietotiem tā, lai tos var skaidri saskatīt dabā.

    20.2. KP karodziņi sastāv no 3 30x30cm kvadrātiem, kas sakārtoti trīsstūra prizmas formā. Katram trīsstūrim jābūt sadalītam pa diagonāli, vienai pusei esot baltai, bet otrai oranžai (PMS 165).

    Klubu rīkotās OS kalendāra un tautas sacensības drīkst lietot arī savādākus KP karodziņus. Piemēram: uz cieta kartona (30x30 cm) uzlīmēta no papīra KP nogriezta 1/3.

    20.3. KP karodziņiem jābūt novietotiem tā, lai tie dalībniekiem no navigācijas punkta (NP) būtu labi redzami (vismaz trešā daļa no katra KP karodziņa virsmas). Parasti KP karodziņš tiek novietots uz orientiera, kas attēlots apļa centrā un precīzi aprakstīts KP novietojuma aprakstā, bet Elites klases sacensībās pieļaujams arī citāds KP karodziņu novietojums.

    20.4. KP karodziņi tiek novietoti standarta augstumā.

    20.5. Navigācijas punkts (NP) ir atzīmēts distancē dabā, bet netiek parādīts kartē.

    20.6. KP karodziņi dabā tiek izvietoti no kreisās puses uz labo atkarībā no objektu (orientieru) saredzamības iespēju dziļuma, “A”, “B”…”E”, skatoties no NP. Savu lēmumu, kurš no KP karodziņiem ir pareizais, dalībnieks nosaka tikai no NP.

    20.7. Visi KP, kuri neatrodas drošā vietā, ir jāapsargā.

    21. Kontrolkartiņas un atzīmēšanās ierīces.

    21.1. Kontrolkartiņām jāatbilst sekojošiem prasībām:

    tai jābūt izgatavotai no izturīga materiāla vai aizsargātai,

    katram atzīmes kvadrātam jābūt ar vismaz 13 mm garu malu,

    pasaknītī jāatzīmējas vienlaicīgi ar galveno kartiņu.

    21.2. Dalībniekiem jāsaņem kontrolkartiņu, kuras atzīmēšanās daļa ir dubultota. Pēc veiktās distances kontrolkartiņa finišā jānodod tiesnesim. Pēc starta slēgšanas, kontrolkartiņas pasaknīti izsniedz dalībniekam, lai būtu iespējams analizēt savu rezultātu.

    21.3. Visa kartiņa var tikt aizsargāta ar impregnējumu vai ievietota maisiņā, bet to nedrīkst apgriezt.

    21.4. Dalībniekiem jānes līdzi savs kompostieris (ja rīkotāji to nenodrošina KP tuvumā). Tas var būt viņa personīgais vai viens no rīkotāju izsniegtajiem.

    21.5. Dalībnieks pats atbild par atzīmju veikšanu kartītē katrā KP, lai atzīmētu KP karodziņa izvēli dabā, kuru uzskata par pareizu. Ja tas ir pa kreisi tālākais KP karodziņš, tad atzīme tiek veikta kvadrātā “A”, ja neviens netiek atzīts par pareizu, tad atzīmi veic kvadrātā “N” (nulle). Visos gadījumos dalībniekam atzīmēšanās jāveic pirms NP atstāšanas.

    21.6. Dalībnieks pats atbild par pareizu atzīmi savā kontrolkartiņā arī pat ja to veicis viņa pavadonis. Dažos KP atzīmi var veikt tiesnesis (piem., LKP).

    21.7. Ikviena rūtiņas KP līnija, kurā ir vairāk nekā viena atzīme, vai tās vispār nav, tiek uzskatīta par nepareizu.

    21.8. Pārkompostrēšana nav atļauta.

    21.9. Rīkotājiem ir tiesības pārbaudīt kontrolkartiņas noteiktos KP un tās nomarķēt. Jebkura neapzīmēta rūtiņa tiks piefiksēta un uzskatīta par nepareizu.

    21.10. Dalībnieki, kas kontrolkartiņu nozaudējuši tiek diskvalificēti.

    21.11. LČ/LOF Kontrolkartiņas tiek izsniegtas pirms komandu pārstāvju sapulces, izņemot gadījumus, ja kvalifikācija un fināli notiek vienā dienā, kontrolkartiņas finālam jāizsniedz vismaz stundu pirms starta.

    22. Aprīkojums

    22.1. Apavu un apģērba izvēle brīva.

    22.2. Starta nummuriem jābūt skaidri saskatāmiem un piestiprinātiem atbilstoši rīkotāju norādījumiem. Tie nedrīkst būt lielāki par 25x25 cm ar vismaz 10 cm augstiem cipariem. Nummuru zīmes nedrīkst būt salocītas vai apgrieztas.

    22.3. Sacensību laikā dalībnieks par orientēšanās līdzekļiem drīkst izmantot tikai rīkotāju izsniegto karti, KP aprakstus un savu kompasu.

    22.4. Nekādi elektriskie vai mehāniskie palīglīdzekļi izņemot odometru un pulksteni nav atļauti.

    22.5. Sacensību apvidū nedrīkst izmantot telekomunikāciju līdzekļus, izņemot ārkārtas gadījumus.

    Jebkāda cita telekomunikāciju līdzekļu pielietošana sacensību laikā dalībnieku vai komandu diskvalifikācē.

    23. Starts

    23.1. Individuālajās sacensībās parasti ir intervālu starts.

    23.2. Visiem dalībniekiem jābūt vismaz 20 min laikam, lai varētu sagatavoties starta tuvumā. Starta rajonā drīkst atrasties tikai nestartējušie dalībnieki un komandu pārstāvji.

    23.3. Startu var organizēt ar priekšstartu pirms starta laika. Ja ir priekšstarts, pulkstenim, kas rāda sacensību laiku jābūt novietotam priekšstartā un tam jābūt redzamam gan dalībniekiem, gan komandu pārstāvjiem, dalībnieku vārdi ir jāizsauc vai jāparāda uz tablo. Pirms priekšstarta drīkst atrasties tikai nestartējušie dalībnieki ar to pavadoņiem un mediju pārstāvju, kuriem ir rīkotāju atļaujas.

    23.4. Startā jābūt pulkstenim, kas dalībniekiem rāda sacensību laiku. Ja nav priekšstarta, dalībnieku vārdi ir jāizsauc vai jāattēlo uz tablo.

    23.5. Dalībnieks ir atbildīgs par to, lai pārbaudītu vai viņam ir pareizā karte. Uz kartes jābūt attēlotam dalībnieka nummuram, vārdam, uzvārdam un distancei tā lai dalībnieks pirms starta varētu tos redzēt.

    23.6. Kartē jābūt ar starta trīsstūri atzīmētam orientēšanās sākuma punktam, un ja tas neatrodas starta vietā, tam jābūt uzstādītam arī dabā ar KP karodziņu.

    Dalībniekiem, kas paši savas vainas dēļ nokavējuši startu, jāpielaiž startēt. Rīkotāji noteiks laiku, kurā tie drīkst startēt, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz citiem dalībniekiem. Tiem tiek ieskaitīts tāds starta laiks, it kā tie būtu startējuši savā īstajā laikā.

    23.7. Dalībniekiem, kas startu nokavējuši rīkotāju kļūdas dēļ, tiek piešķirts jauns starta laiks.

    24. Finišs un laika ņemšana

    24.1. Dalībniekiem sacensības beidzas brīdī, kad tie ir šķērsojuši finiša līniju.

    24.2. Laiks, kas pavadīts distancē starp starta un finiša līniju, ir vienāds ar dalībnieka rezultātu.

    24.3. Finiša laiku var fiksēt vai nu brīdī, kad dalībnieks šķērso priekšfiniša vai finiša līniju. Laiks tiek noapaļots līdz veselai sekundei. Laiku uzrāda vai nu stundās, minūtēs un sekundēs, vai arī tikai minūtēs un sekundēs.

    24.4. Ieeja finišā jāiemarķē vai nu ar auklu vai ar lentu.

    24.5. Dalībniekiem nākot finišā, skaidri jāredz precīza finiša līnijas atrašanās vieta.

    24.6. Kad dalībnieks šķērsojis finiša līniju tam jānodod kontrolkartiņa, un ja to pieprasa rīkotāji, tad arī karte. Otrā kontrolkartiņas puse (pasaknītis) dalībniekam ir jāatdod pēc starta darba laika beigām.

    24.7. Rīkotājiem jānosaka kontrollaiks katrai distancei, parasti 2 – 2,5 stundas.

    24.8. Katra dalībnieka aizkavēšanās jebkurā distances punktā, ja tas nenotiek dalībnieka vainas dēļ ir jāfiksē un jāatskaita no dalībnieka kopējā laika.

    24.9. Ja arī pēc fiksēto aizkavēšanās laiku atskaitīšanas, dalībnieks ir pārsniedzis laika limitu, jāpiemēro sods. Tas varētu būt viena minūte par katrām pilnām vai nepilnām 5 min.

    24.10. Finišā jāatrodas pirmās palīdzības līdzekļiem ar atbilstošu personālu, kam jābūt ekipētam tā, lai varētu strādāt arī distancē.

    25. Rezultāti

    25.1. Katrs pareizi identificētais KP (ieskaitot arī LKP) dod vienu punktu.

    25.2. LKP katra pareizā atbilde dod 1 punktu 0 – 60 sekundēs, laiks tiek noapaļots līdz veselai sekundei. Nepareiza atbilde punktus nedod un laikam tiek pievienotas 60 soda sekundes. Ja 60 sekunžu laikā atbildes nav vispār, tad punktus nedod un laikam tiek pievienotas 120 soda sekundes.

    25.3. Vidējais no diviem fiksētajiem laikiem katrā laika KP tiek aprēķināts ar 0,5 sek precizitāti.

    25.4. Fiksētie laiki visos laika KP sacensībās summējas. Kopējais laiks jāuzrāda ar 0,5 sek precizitāti.

    25.5. Dalībnieki pa vietām tiek sarindoti saskaņā ar to punktu summām, ja tās ir vienādas tiek ņemti vērā to kopējie laiki.

    25.6. Visi KP, kas tiek uzskatīti par nekorektiem un to ir apstiprinājis LOF inspektors, tiek vispār neierēķināti rezultātos.

    25.7. Iepriekšējie rezultāti jāizsludina un jāizliek finišā vai sacensību centrā jau sacensību laikā.

    25.8. Oficiālie rezultāti jāpublicē ne vēlāk kā 5 stundas pēc pēdējā startējošā kontrollaika beigām.

    25.9. Oficiālajiem rezultātiem jāietver visi startējušie dalībnieki.

    25.10. Ja diviem vai vairākiem dalībniekiem ir vienāda punktu summa un sakrīt arī laiki, tiem tiek piešķirtas vienādas vietas. Nākošās sekojošās vietas paliek brīvas.

    25.11. LČ Katram dalībniekam, komandas pārstāvim un akreditēto mediju pārstāvim jāsaņem oficiālie rezultāti un sacensību karte kopā ar atbilžu karti.

    25.12. LČ Latvijas čempionātos (ja sacensības notiek divas dienas) dalībnieki tiek sarindoti pēc to punktu summām un kopējā patērētā laika divās distancēs.

    25.13. LČ Komandu sacensībās, otrajā dienā, divi labākie klubu (kolektīvu) Paralimpiskās komandas dalībnieku rezultāti tiek apvienoti, ja sacensību nolikumā nav noteikts savādāk.

    25.14. Rezultāti jāpublicē internetā, trīs dienu laikā pēc sacensībām.

    26. Balvas

    26.1. Rīkotājiem jāorganizē cienīga apbalvošanas ceremonija.

    26.2. Ja diviem vai vairākiem dalībniekiem ir vienāds rezultāts, tiem katram ir jāsaņem atbilstoša medaļa un/vai diploms.

    26.3. Titulu Latvijas Paralimpiskais čempions iegūst dalībnieks ar augstāko punktu summu (un īsāko laiku sacensībās pie vienādas punktu summas) Latvijas Paralimpiskajā čempionātā.

    26.4. Latvijas Paralimpiskajā čempionātā jāpasniedz sekojošas balvas:

    Pirmā vieta “Zelta” medaļa un diploms

    Otrā vieta “Sudraba” medaļa un diploms

    Trešā vieta “Bronzas” medaļa un diploms

    Medaļas un diplomus nodrošina LOF.

    26.5. Latvijas Čempionāta godalgoto vietu ieguvējus apbalvo rīkotājkluba (kolektīva) pārstāvji, kāda no LOF un LCPRSF amatpersonām. .

    26.6. Komandu sacensībās, katram individuālajam komandas dalībniekam jāsaņem attiecīga balva. Komandai jāsaņem trofeja, ko nodrošina LOF vai LCPRSF.

    27. Godīga spēle

  • 27.1. Dalībniekiem, kas piedalās sacensībās, jāuzvedas ar godu un cieņu. Tiem ir jābūt sportiskai attieksmei un draudzības garam. Dalībniekiem jāciena vienam otru, kā arī pret amatpersonām, žurnālistiem, skatītājiem un vietējiem iedzīvotājiem. Ratiņkrēslu lietotājiem jābūt priekšrocībām izmantot distances malu, kas atrodas tuvāk KP un pieejai pie NP. Dalībniekiem apvidū jāuzvedas pēc iespējas klusāk.

  • 27.2. Saņemt tehnisku palīdzību no citiem dalībniekiem vai pavadoņiem, kā arī sniegt šādu palīdzību citiem dalībniekiem sacensību laikā ir aizliegts. Protams, katra dalībnieka pienākums ir palīdzēt ievainotam dalībniekam vai jebkuram nelaimes gadījumā.

  • 27.3. Dopinga lietošana ir aizliegta – saskaņā ar IOF Anti-dopinga noteikumiem. LOF un LCPRSF valde var pieprasīt veikt dopinga kontroles pasākumus. Rīkotāji var pieprasīt informāciju no dalībniekiem par izrakstītajām zālēm.

  • 27.4. Sacensību rīkotāji ar sacensību inspektora atļauju drīkst paziņot sacensību rajonu iepriekš. Ja sacensību rajons netiek paziņots, tad visām amatpersonām šī informācija jātur slepenībā..

  • 27.5. Jebkādi mēģinājumi iepazīties ar sacensību apvidu vai tajā trenēties ir aizliegti. Tāpat aizliegti jebkuri mēģinājumi iegūt informāciju par distancēm, papildus tai, ko snieguši sacensību rīkotāji. .

  • 27.6. LČ/LOF Sacensību rīkotāji nedrīkst pielaist sacensībās dalībniekus, kuri tik labi pārzina sacensību apvidu un karti, ka tas viņiem dotu būtiskas priekšrocības attiecībā pret citiem dalībniekiem.. Šaubu gadījumā strīdu izšķir LOF sacensību inspektors.

  • 27.7. Komandu pārstāvjiem, sacensību dalībniekiem un mēdiju pārstāvjiem jāuzturas viņiem attiecīgi norādītās vietās.

  • 27.8. Kontrolpunktu tiesneši nedrīkst traucēt vai aizturēt nevienu dalībnieku, ne arī nodot dalībniekiem jebkādu informāciju. Šie paši noteikumi attiecas uz jebkurām citām personām, kas atrodas sacensību apvidū, piemēram masu mēdiju pārstāvjiem. Izņēmums ir tikai atļautā fiziskā palīdzība grūtos posmos.

  • 27.9. Pēc finiša līnijas šķērsošanas nedrīkst atgriezties sacensību apvidū bez rīkotāju atļaujas. Dalībniekam, kas dodas prom, par to nekavējoties jāpaziņo finišā un jānodod karte ar kontrolkartiņu. Dalībnieks nekādā veidā nedrīkst iespaidot sacensības, kā arī palīdzēt citiem dalībniekiem.

  • 27.10. Dalībnieku, kas neievēro noteikumus, vai gūst labumu no to neievērošanas diskvalificē.

  • 27.11. Citas personas (izņemot dalībniekus), ir disciplināri atbildīgas par jebkuriem noteikumu pārkāpumiem un tiek pakļautas administratīvam sodam.

  • 28. Sūdzības

    28.1. Sūdzības var izteikt par šo noteikumu pārkāpumiem vai rīkotāju norādījumiem.

    28.2. Sūdzības var izteikt komandu pārstāvji vai dalībnieki.

    28.3. Visas sūdzības rīkotājiem jāiesniedz rakstiski, cik ātri vien iespējams. Sūdzību izskata rīkotāji. Sūdzības iesniedzējs par lēmumu jāinformē nekavējoties.

    28.4. Par sūdzību nav jāmaksā.

    28.5. Rīkotāji var noteikt laika limitu sūdzībām. Sūdzības, kas saņemtas pēc šī laika, tiks tikai ņemtas vērā, ja tās saturēs izņēmuma apstākļus, kuri sūdzībā jāizskaidro.

    29. Protesti

    29.1. Protestu var iesniegt sakarā ar rīkotāju lēmumu par sūdzību.

    29.2. Protestu var iesniegt komandas pārstāvis vai dalībnieks

    29.3. Jebkurš protests jāiesniedz žūrijai ne vēlāk kā stundu pēc tam, kad rīkotājs paziņojis lēmumu par sūdzību.

    29.4. Par protestu nav jāmaksā.

    30. Žūrija

    30.1. Žūrija tiek iecelta, lai izlemtu protestus.

    30.2. LOF valde, saskaņojot ar LCPRSF pārstāvi ieceļ žūriju LČ un LOF sacensībās. Pārējos pasākumos žūriju ieceļ rīkotājs pats.

    30.3. Žūrijas sastāvā jābūt 3 vai 5 balsstiesīgiem locekļiem, kas pārstāv dažādus klubus. Žūriju bez balsstiesībām vada sacensību inspektors.

    30.4. Rīkotāju pārstāvji var piedalīties žūrijas sēdēs bez balsstiesībām, bet nevar būt žūrijas sastāvā.

    30.5. LČ/LOF Vismaz vienam žūrijas pārstāvim ir jābūt klāt visās nozīmīgākajās sacensību norises procedūrās, ieskaitot starta izlozi.

    30.6. Žūrija ir kompetenta lemt tikai pilnā sastāvā. Steidzamos gadījumos pagaidu lēmumus var pieņemt nepilnā sastāvā, ja tiem piekrīt vairākums žūrijas locekļu. Rīkotājiem jārīkojas saskaņā ar žūrijas lēmumiem, t.i. jāreabilitē rīkotāju diskvalificētais dalībnieks, jādiskvalificē dalībnieks, ko norādījusi žūrija, anulēt rezultātus klasē, vai apstiprināt rezultātus, ko rīkotāji atzinuši par nederīgiem.

    30.7. Ja žūrijas loceklis paziņo par atkāpšanos no saviem pienākumiem, vai nespēj tos pildīt, LOF inspektors nozīmē aizvietotāju.

    30.8. Pamatojoties uz izskatīto protestu, žūrija, sakarā ar būtisku noteikumu pārkāpumu, papildus norādījumiem rīkotājam, var ierosināt LOF valdei izslēgt attiecīgo personu no līdzdalības dažās vai visās turpmākajās LOF sacensībās..

    30.9. Žūrijas lēmumi ir galīgi.

    30.10. LČ/LOF Žūrijā jābūt vismaz vienam piemērotam Paralimpiskajam loceklim.

    31. Iebildumi

    31.1. Iebildumu var iesniegt šo noteikumu neievērošanas gadījumā, ja žūrija vēl nav izveidota vai ja pasākums ir beidzies, un žūrija ir beigusi darbu un tās locekļi izklīduši.

    31.2. Iebildumu var iesniegt komandas pārstāvis, dalībnieks, pasākuma amatpersona vai organizācija - LOF vai LCPRSF biedrs.

    31.3. Iebildumu jāiesniedz rakstiskā veidā LOF valdei, cik ātri vien tas ir iespējams.

    31.4. Par iebildumiem netiek ņemta samaksa.

    31.5. LOF Valdes lēmums attiecībā uz iebildumu ir galīgs.

    32. Pasākuma uzraudzība

    32.1. Visus Latvijas čempionātus un LOF pasākumus jāuzrauga LOF inspektoram. LOF valdei jāieceļ inspektors 3 mēnešu laikā pēc pasākuma rīkotāja iecelšanas (paziņošanas).

    32.2. LOF valde ieceļ LOF inspektoru Latvijas čempionātiem un LOFsacensībām. Pārējo pasākumu rīkotāji var paši iecelt pasākuma inspektoru.

    32.3. LOF valdes ieceltais inspektors ir oficiālais LOF pārstāvis attiecībās ar rīkotāju. LOF inspektors ir pakļauts LOF valdei un sadarbojas ar LCPRSF pārstāvi.

    32.4. Ja pasākumam nav iecelts LOF inspektors, tad rīkotāju ieceltais inspektors pilda pasākuma (sacensību) inspektora pienākumus. Rīkotāju ieceltais inspektoram nav obligāti jāpārstāv rīkotāju organizācija.

    32.5. LČ/LOF LOF inspektors nevar būt pasākuma dalībnieks, komandas pārstāvis, rīkotājs vai cita materiāli ieinteresēta persona.

    32.6. Pasākuma (sacensību) inspektors nodrošina, lai tiktu ievēroti sacensību noteikumi un novērstas kļūdas un lai godīgums būtu augstākajā pakāpē. Sacensību inspektoram ir tiesības no rīkotāja pieprasīt situācijas sakārtošanu, ja viņš/viņa to uzskata par nepieciešamu sacensību korektai norisei.

    32.7. Pasākuma inspektors veic savus pienākumus ciešā sadarbībā ar rīkotāju, viņš ir jāinformē par visām būtiskām aktivitātēm, jāsniedz visa publiski izplatītā informācija.

    32.8. Pasākuma inspektora pienākumos ietilpst šādas uzraudzības procedūras:
    -sacensību norises vietas un apvidus apstiprināšana
    -pasākuma organizācijas novērtējums, ieskaitot dalībnieku apmešanās, barošanas, transporta, pasākuma programmas un budžeta, kā arī treniņiespēju atbilstību
    -ieplānoto ceremoniju novērtējums
    -sacensību centra, starta, finiša LKP sektora iekārtojumu apstiprināšana
    -laika mērīšanas un rezultātu apstrādes iekārtu atbilstības (uzticamības, precizitātes utt.) novērtēšana
    -kartes atbilstības LOF standartiem pārbaude
    -distanču apstiprināšana pēc to kvalitātes izvērtēšanas, ieskaitot grūtības pakāpi, NP un KP karodziņu novietojumu un aprīkojumu, gadījuma faktoru ietekmi un kartes korektumu
    -preses pārstāvjiem paredzēto iespēju un aprīkojuma novērtējums
    -dopinga pārbaužu iekārtu un organizācijas novērtējums.

    32.9. Pasākuma inspektoram jāveic tik daudz kontroles/inspekcijas apmeklējumu, cik viņš/viņa uzskata par nepieciešamu. Visi kontroles apmeklējumi saskaņojami ar LOF valdi un rīkotāju.

    32.10. Pasākuma inspektors var iecelt sev vienu vai vairākus palīgus atsevišķos jautājumos kā kartes, distances, finanses, sponsorēšana un mēdiji.

    33. Pasākuma (sacensību) atskaites

    33.1. Ne vēlāk kā 2 nedēļas pēc pasākuma rīkotājam jāiesniedz pasākuma inspektoram atskaite, kas satur:
    -pilnus sacensību rezultātus,
    -sacensībās izmantotās kartes ar visām distancēm un KP novietojuma aprakstiem un KP rajonu karšu fragmenti ar NP un KP karodziņu izvietojumu.

    33.2. Ne vēlāk kā 4 nedēļas pēc sacensībām pasākuma inspektors iesniedz LOF valdei (Tehniskajai komisijai) ziņojumu, kas satur:
    -sacensību rīkotāja atskaiti
    -inspektora atzinumu un rekomendācijas par sacensību organizāciju un norisi.

    34. Reklāma un sponsorēšana

    34.1. Tabakas un alkohola reklāma ir aizliegta.

    34.2. Reklāmas uz treniņtērpiem un cita apģērba, ko komandu dalībnieki valkā oficiālo ceremoniju laikā, nedrīkst pārsniegt 200 cm2. Nav nekādu ierobežojumu par reklāmas daudzumu uz dalībnieku sacensību tērpiem vai aprīkojuma, izņemot starta numurus.

    34.3. LOF valde var izdot speciālus noteikumus reklāmai un sponsorēšanai.

    35. Mediju pakalpojumi

    35.1. Rīkotājam jānodrošina masu mediju pārstāvjiem piemērotus darba apstākļus, izdevīgas pasākuma novērošanas un atspoguļošanas iespējas.

    35.2. Rīkotājam ir jānodrošina masu mediju pārstāvjiem:
    - iespēja iepazīties ar starta protokoliem, informācijas bukletiem un citu informāciju, ne vēlāk kā ar attiecīgo informāciju tiek iepazīstināti komandu pārstāvji (dalībnieki);
    - iespēja iepazīties ar sacensību rezultātiem un kartēm uzreiz pēc sacensībām.

    35.3. Rīkotājam ir jādara viss iespējamais, lai panāktu iespējami labāku sacensību atspoguļojumu masu medijos, ar nosacījumu, ka tas neapdraud godīgu sacensību norisi.

    ________________________________________________________________________________

    1.Pielikums.

    Distanču plānošanas principi OTD sacensībās.

    1. Ievads

    1.1. Mērķis

    1.2. Šo principu pielietojums

    2. Pamatprincipi

    2.1. Orientēšanās definīcija

    2.2. Labas distanču plānošanas mērķi

    2.3. Distanču plānotāju zelta likumi

    3. Orientēšanās distance

    3.1. Apvidus

    3.2. Orientēšanās distances definīcija

    3.3. Starts

    3.4. Distance

    3.5. Kontrolpunkti

    3.6. Finišs

    3.7. Kartes lasīšanas elementi

    3.8. Ceļa izvēle

    3.9. Grūtības pakāpe

    3.10.Sacensību veidi

    3.11.Pēc kā distanču plānotājam jātiecas

    4. Distanču plānotājs

    5. Papildus informācija un piemēri

    1. Ievads

    1.1. Mērķis

    Šo principu mērķis ir noteikt vienotus standartus OTD sacensību distanču plānošanai, lai nodrošinātu godīgu sacensību norisi cilvēkiem ar dažādām un plaši atšķirīgām fiziskām īpašībām un saglabātu orientēšanās sporta savdabību.

    1.2. Šo principu pielietojums.

    Šie principi jāievēro, plānojot OTD Latvijas čempionātu un LOF sacensību distances. Attiecībā uz pārējām OS sacensībām šie principi kalpo kā ieteikumi OTD sacensību distanču plānošanā. OTD ir radīta tiem, kas nevar skriet nelīdzenā apvidū un prasība pēc ātruma tiek aizvietota ar vajadzību attiecināt karti uz apvidu.

    2. Pamatprincipi

    2.1. OTD definīcija.

    OTD ir sports, kurā dalībnieki pārvietojas pa navigējamu distanci izejot caur vairākiem navigācijas punktiem (NP), kas ceļu vai taku malās noteiktā secībā. Katrā NP tie salīdzina karti, lai izvēlētos kurš no vairākiem KP karodziņiem apvidū atbilst kartē iedrukātā apļa centram, kā tas definēts KP novietojuma aprakstā.

    Dažiem sacensību karšu zīmētājiem un kontrolieriem ir pieredze OTD, lai sagatavotu šādas sacensības. OTD prasa šīs iemaņas un liek tiem formāli sacensties.

    2.2 Labas distanču plānošanas mērķis.

    Distanču plānošanas mērķis ir piedāvāt dalībniekiem distances, kuras ir atbilstošas to sagaidāmajām spējām. Rezultātiem jāatspoguļo dalībnieku tehniskās spējas, un labā distancē uzvarētājam jābūt vismaz par 80% precīzam.

    2.3. Distanču plānotāja zelta likumi.

    Distanču plānotājam jāpatur prātā sekojošie principi:

    unikālais OTD raksturs, kā kartes interpretācija,

    sacensību godīgums,

    dalībnieka labpatika,

    darbs cieši kopā ar citām amatpersonām,

    jāsasniedz integrācija ar citām orientēšanās disciplīnām,

    dzīvās dabas un vides aizsardzība,

    mediju un skatītāju vajadzības.

    2.3.1. Unikālais raksturs.

    Katrs sporta veids ir unikāls un savdabīgs. OTD unikālais raksturs un savdabība ir interpretēt karti un attiecināt to uz nepazīstamu apvidu. Tam nepieciešama orientēšanās prasme: precīza kartes lasīšana, ceļa izvēles novērtēšana, apiešanās ar kompasu, koncentrēšanās stresa apstākļos, ātra lēmumu pieņemšana, dabiskā apvidus interpretāciju un distances izjūtu.

    2.3.2. Godīgums.

    Godīgums ir jebkuru sacensību pamatprasība. Distanču plānošanai un sagatavošanai jāvelta vislielākā vērība, citādi orientēšanās var viegli kļūt par "laimes spēli". Distanču plānotājam jāizvērtē visi iespējamie faktori, lai nodrošinātu godīgu sacensību, kurā visi dalībnieki sacenšas vienādos apstākļos jebkurā distances daļā.

    2.3.3. Dalībnieku labpatika

    Orientēšanās popularitāti var vairot vienīgi tad, ja dalībnieki ir apmierināti ar viņiem piedāvātajām distancēm. Tādēļ distances jāplāno ļoti rūpīgi, lai nodrošinātu distanču piemērotību garuma, fiziskās un tehniskās grūtības, KP izvietojuma ziņā utt. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi, lai katra distance būtu piemērota dalībniekiem, kuri to veiks.

    2.3.4. Cieša sadarbība ar citām amatpersonām.

    Plānotājam cieši jāsastrādājas ar kartes zīmētāju un kontrolieri. Pa cik šāda integrācija ir nepieciešama, tad ieteicams kartes zīmēšanu, plānošanu un kontrolēšanu veikt vienlaicīgi un apvidū. Jāpalielina arī sakari ar rīkotājiem, lai tos vairāk piesaistītu “mežam”.

    2.3.5. Integrācija ar citām orientēšanās disciplīnām.

    Dalībnieki izjūt lielāku prieku, kad OTD sacensības notiek kopā ar tradicionālajām orientēšanās sacensībām. Sadarbība starp dažādu distanču plānotājiem var nodrošināt, ka neparādās interešu konflikts un ka visi dalībnieki ir informēti par citu klātbūtni.

    Pie OTD KP karodziņiem, ieteicams piestiprināt atķirības zīmes (piem. zilas lentas vai tml), lai brīdinātu apmaldījušos O'skrējiena dalībniekus, ka tie ir nepareizā vietā.

    2.3.6. Dzīvā daba un vide.

    Vide ir jūtīga pret ārējiem faktoriem: var tikt iztraucēta dzīvā daba, no pārslodzes var ciest augu valsts. Vides sastāvdaļas ir arī cilvēki, kuri dzīvo sacensību rajonā, sētas, kultivētie lauki, ēkas un būves utt. Parasti ir iespējams atrast ceļus, kā izvairīties no "jūtīgākajām" vietām sacensību apvidū, lai tās neizpostītu. Pieredze un pētījumi liecina, ka pat lielie pasākumi var būt sarīkoti "jūtīgās" vietās, nenodarot paliekošus postījumus, ja vien ir veikti pareizi piesardzības pasākumi, un distances ir labi ieplānotas. Ir ļoti svarīgi, ka distanču plānotājs jau laicīgi konstatē visas "jūtīgās" vietas sacensību apvidū.

    2.3.7. Mediji un skatītāji.

    Distanču plānotājam pastāvīgi jārūpējas, lai orientēšanās sports radītu sabiedrībā labu iespaidu. Distanču plānotājam jācenšas piedāvāt skatītājiem un presei iespējas sekot sacensību gaitai cik tuvu vien tas ir iespējams, nekaitējot sportiskā godīguma principiem.

    3. Orientēšanās taku distancē (OTD)

    3.1. Apvidus.

    Apvidus jāizvēlas tā, lai vismazkustīgākie dalībnieki, personas, kas pārvietojas sēžot zemos ratiņkrēslos un cilvēki, kas pārvietojas lēni un ar grūtībām, var viegli paveikt distanci nepārtērējot kontrollaiku.

    Jāpievērš uzmanība distances apstākļiem un jebkura distance, kas nav peiejama visiem bez redzamām grūtībām, ir jāslēdz. Piemēram taka ar pakāpieniem vai ar pārkritušiem kokiem nebūs izbraucama lielākajai daļai dalībniekiem ar ratiņkrēsliem, bet ja ir pieejams alternatīvs paralēls variants, dalībniekam var atstāt, kā izvēli. Takas ir jāpārbauda vai nav pārmērīgi dubļi, smiltis, saknes un akmeņi un ja nepieciešams jālabo, lai visiem dotu iespēju pārvietoties.

    Vēlamais takas platums ir 1 m. Īsos posmos kur ir pārkārušies zari un rokas var spēcīgi noskrāpēt ar ērkšķiem vai sadzelt ar nātrēm utml, šie augi ir jāaizvāc. Takām ir jābūt tādām, lai pa tām var pārvietoties visu veidu ratiņkrēsli un rokas ratiņi. Tiem ir jābūt iespējai izmainīties un manevrēt NP rajonos un ja ir nepieciešams, tad ik pa gabalam jāveido līdz 3 m plati laukumi. Katra nederīga taka uz kartes ir jāuzrāda uzdrukājot sarkanu svītrojumu vai krustus un dabā ar nomarķēt ar lentēm tā, lai tās redz visi dalībnieki.

    Maksimālais kāpums ratiņkrēsliem bez izpalīgiem ir 14% ne vairāk kā uz 20 m. Kritums nedrīkst pārsniegt 8%. Katrā distancē, kur šie parametri ir pārsniegti, jābūt izvietotiem dežūrējošajiem palīgiem, lai sniegtu palīdzību. Jābūt iespējai izmantot virves, nestuves un brīvus dežūrratiņkrēslus dalībniekiem, kas nevar pārvietoties pa stāviem posmiem.

    Distanču plānotājiem pilnīgi jāiepazīst apvidus, pirms plānot kādu KP distancē.

    Plānotājam jāņem vērā arī tas, ka sacensību dienā apstākļi dabā un kartē var būt atšķirīgi no tiem, kādi tie bija, kad distanci plānoja.

    3.2. Starts.

    Starta laukumam jābūt izvietotam un organizētam tā:

    ir uzgaidāmais laukums,

    gaidošie dalībnieki nevar saskatīt detaļās nevienu KP grupu.

    Punkts no kura sākas orientēšanās dabā ir atzīmēts ar KP karodziņu un kartē ar trīsstūri.

    3.3. Distance.

    Problēmu risināšana ir OTD vissvarīgākie elementi un tie lielā mērā nosaka tās kvalitāti.

    Labas distances sola dalībniekiem interesantas kartes lasīšanas iespējas.

    Vienā un tajā pašā distancē var rasties dažāda tipa problēmas.

    Ieteicams lai distancē ir daži (ne mazāk kā 10) ļoti labi KP, nekā liels KP skaits, bet kvalitāte slikta.

    3.3.1. Kontrolpunkti (KP)

    KP karodziņu grupa tiek izvietota apvidū uz/pie orientieriem, kas ir atzīmēti kartē un dabā ir labi redzami no ceļiem, takām distancē pa kuru pārvietojas dalībnieks. Navigācijas punkti (NP) dalībniekiem jāapmeklē noteiktā secībā.

    Ir ļoti svarīgi, lai karte attēlotu kontrolpunkta apkārtni ļoti precīzi, kā arī virzieni un attālumi no visiem iespējamiem redzes leņķiem būtu pareizi.

    3.3.2. Navigācijas punkts (NP).

    NP jābūt izvietotiem dabā pie ceļu, taku, laukumu malas tā, lai pie tiem ērti var piekļūt jebkurš dalībnieks, ratiņkrēslā braucošais. NP kartēs netiek parādīts.

    Neviens dalībnieks nedrīkst nedrīkst pieiet KP karodziņu grupai. Ja ir nepieciešams, dabā starp NP un KP karodziņu grupu ir jānovelk norobežojožās lentas.

    Dalībnieki, kas pārvietojas bez palīglīdzekļiem nedrīkst izmantot savas pārvietošanās priekšrocības, kas nav dalībniekiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos, kā arī tiem nedrīkst būt labāks skatu punkts uzkāpjot kādā augstā orientierī pie NP. Šāds orientieris jānorobežo ar lentām, kā aizliegtā zona, lai nepārkāptu noteikumus.

    3.3.3. Laika kontrolpunkti (LKP).

    Sacensībās vajadzētu iekļaut divus vai trīs LKP, kuros tiek fiksēts lēmuma laiks. Uz distances kartes nedrīkst būt LKP apļu, kas dotu informāciju par to izvietojumu. Katrs LKP ir uz atsevišķas kartes un kartei jāatrodas LKP sektorā pie tiesneša.

    Ideāli LKP vajadzētu iekārtot ārpus distances, sacensību sākumā (t.i. pirms starta) vai beigās (t.i. pēc finiša), ārpus kontrollaika.

    3.4. KP karodziņš

    KP karodziņa aprīkojumam jāatbilst LOF sacensību noteikumiem.

    KP karodziņu grupas izvietojumu pie orientieriem ir rūpīgi jāplāno. Nav pieņemami, ka vienu izvēlas apļa centrā un bet pārējos izvieto kur pagadās.

    KP karodziņi jāizvieto tādā veidā, lai dalībnieki varētu redzēt vismaz vienu trešdaļu no tā 30 x 30 cm oranžbaltās virsmas.

    Apvidū KP karodziņu jāuzstāda standarta augstumā (karodziņa augša ieteicama 0,5 m augstumā).

    Kad KP karodziņu grupa ir uzstādīta, plānotājam un inspektoram jābūt pilnīgai pārliecībai par to, kurš no KP karodziņiem ir apļa centrā un atbilst KP novietojuma aprakstam. Ja ir kādas rodas šaubasvai domstarpibas, par to, kurš no KP karodziņiem ir pareizs, konsensuss jāpanāk pārvietojot vienu vai vairākus karodziņus. Ja risinājumu nevar atrast, tad attiecīgais KP ir jāanulē.

    3.4.1 .KP vietas godīgums.

    KP karodziņu grupa vienlīdz labi jāsaskata gan tiem, kas sēž zemu uz zemes (0,8 m) vai stāv (līdz 2,2 m) un nedrīkst būt aizsegts ar veģetāciju. Un lai pārliecinātos par to, vai KP karodziņu spēj saskatīt pat ratiņkrēslā sēdošais un maza auguma dalībnieks, gan distanču plānotājam, gan sacensību inspektoram tas jārpārbauda pie NP pietupoties līdz zemes līmenim.

    Kā vispārīgs likums, KP karodziņu relatīvais izvietojums nedrīkst mainīties aplūkojot tos iedomātā “loga” 1x1 m robežās,, ap NP. Tāpat jābūt arī ja pasper soli sānis no NP vai atpakaļ, lai varētu novietot ratiņkrēslus.

    Pārbaudes jāveic pie tādiem pašiem redzamības apstākļiem saulē vai lietū, tādā pašā dienas laikā, kādā notiks sacensības.

    3.4.2. Lukturu tuvums.

    Dažādu KP karodziņu grupu novietojums par tuvu vienam pie otra var maldināt dalībniekus un tad KP karodziņu grupas jāatdala ar lenti.

    Atdalošā distance starp KP karodziņiem nav noteikta. Protams, KP karodziņi jānovieto tā, ka nav iespējas redzēt vienlaikus divus vai vairāk, kuriem ir vienāds KP karodziņa novietojuma apraksts, kamēr pastāv skaidri paralēli orientieri tiešā tuvumā. Tas var parādīties, ja ir divi tuvi laukakmeņi, bet tikai viens ir pietiekoši liels, lai to parādītu kartē. Arī gar līnijveida orientieriem, kad daži palīgorientieri kartē ir vienādi svarīgi lēmuma pieņemšanai.

    3.4.3. KP karodziņa novietojuma apraksts (leģendas)

    Kontrolpunkta pozīcija saskaņā ar orientieri, kas attēlots kartē definē ar KP karodziņa novietojuma aprakstu (KP leģendu).

    Precīzs KP orientieris uz zemes un punkts, kas apzīmēts kartē, nedrīkst būt apspriežami. KP, kas nevar tikt viegli un skaidri definēti ar LOF KP novietojuma apraksta simboliem nav derīgi un ir jāanulē.

    KP novietojuma apraksts nedrīkst dot lieku informāciju.

    Kolonā B, kurā O'skrējienā ir KP kodu numuri, OTD sacensībās apzīmē ar burtiem, kas no rāda attiecīgā KP grupā karodziņu skaitu (piem.AB 2 karodziņi, AC 3 karodziņi, AD 4 karodziņi, AE 5 karodziņi).

    Bulta H kolonā norāda navigācijas virzienu kādā no NP jānovēro KP karodziņu grupa. (Piem. Bultiņa uz ziemeļiem norāda, ka dalībniekam KP karodziņu grupa jānovēro uz ziemeļiem, un tāpēc jāpārvietojas distancē pa to ceļu vai taku, kurā kartē ir vistuvāk KP apļa dienvidu pusē uz tur arī būs NP).

    3.5. Finišs.

    Vismaz pēdējai distances daļai uz finišu obligāti jābūt marķētai.

    3.6. Grūtības pakāpe.

    Jebkuram apvidum un kartei distances plānotājs var plānot plaša spektra grūtību pakāpes distances.

    Saskaņā ar KP karodziņu pozicionēšanu grupā un NP, var izveidot dažādu standartu distances.

    Uzmanība jāpievērš sagaidāmajai dalībnieku prasmei, pieredzei un mākai lasīt un saprast kartes sīkās detaļas. Ļoti svarīgi ir izvēlēties pareizo grūtības pakāpi, kad plāno distances iesācējiem un bērniem.

    4. Distances plānotājs.

    Personai, kas ir atbildīga par distanču plānošanu jābūt saprašanai un izpratnei par labas distances īpašībām, kas iegūtas personīgās pieredzes rezultātā. Viņam tāpat jāpārzin distances plānošanas teorija un jāizprot speciālās prasības, kad strādā ar dalībniekiem, kuriem ir plaši atšķirīga mobilitāte.

    Distanču plānotājam jābūt spējīgam uz vietas novērtēt dažādus faktorus, kas var ietekmēt sacensības, tādus kā apvidus stāvokli, kartes kvalitāti, dalībnieku un skatītāju klātbūtni u.c.

    Distanču plānotājs ir atbildīgs par distancēm un sacensību norisi starp starta un finiša līnijām. Sakarā ar to, ka pastāv daudzas kļūdu iespējas, kam var būt nopietnas sekas OTD, vislabāk būtu lai plānošana, karšu zīmēšana un kontrolēšana notiktu vienlaicīgi uz vietas dabā, pie kam ideāli laikā, kad veģetācija ir zema. Dabiski, ka apcirpšana, lai uzlabotu redzamību un pieejamību, ir jāveic tikai dažas dienas pirms sacensībām.

    Distance pirms drukāšanas ir jāiezīmē kartē. Aplim ir jābūt ar 6 mm diametru un centrētam ar precizitāti 0,2 mm vai labāk, lai KP karodziņu dabā varētu novietot ar 1 m precizitāti. Kartēs ar mērogu 1:5000 simbolu izmēri ir par 100% lielāki nekā 1:15000 orientēšanās kartēs.

    5. Papildus informācija un piemēri.

    Daudz papildinformācijas visām amatpersonām un dalībniekiem, kas ir iesaistīti taku orientēšanās sacensībās, var atrast mājas lapā www.trail.org

    ____________________________________________________________________________________

    2.Pielikums.

    IOF rezolūcija par labu vides praktiku.

    Ņemot vērā videi draudzīgas orientēšanās dabas saglabāšanas nozīmību un saskaņā ar Starptautisko sporta federāciju Ģenerālās Asociācijas (GAISF) 1995. gada 26. oktobra rezolūciju par Vides jautājumiem, IOF Padome savā 1996. gada 12.-14. aprīļa sēdē apstiprināja šādus principus:

    vienmēr paturēt prātā nepieciešamību saglabāt veselīgu vidi un integrēt šo principu orientēšanās sporta pamatnormās

    nodrošināt, lai sacensību noteikumi un pasākumu organizācijas labākā prakse atbilstu saudzīgas attieksmes pret vidi un floras un faunas aizsardzības principiem

    sadarboties ar zemes īpašniekiem, valdības/pašvaldību institūcijām un vides organizācijām, lai varētu definēt, kas ir labākā prakse

    īpaši rūpēties par vietējo vides aizsardzības noteikumu ievērošanu, pasargāt orientēšanās vidi no atkritumiem un darīt visu, lai novērstu piesārņojumu

    iekļaut labu vides praksi kā orientieristu un amatpersonu izglītības un apmācības satāvdaļu

    iepazīstināt nacionālās federācijas ar globālajām vides problēmām, lai nacionālās federācijas varētu apstiprināt, pielietot un popularizēt principus, kas nodrošinātu orientēšanās sporta saudzīgu attieksmi pret lauku vidi

    ieteikt nacionālajām federācijām izstrādāt pašām savus labas prakses ieteikumus vides jautājumos.

    ________________________________________________________________________________________

    3. Pielikums.

    Leibnicas konvencija.

    Mēs, IOF locekļi, apmeklējot 20-to IOF Ģenerālo Asambleju Leibnicā, 2000.g. 4.augustā, ar šo deklarējam, ka

    “Ir izšķirīga nozīme pacelt sporta svarīgumu, lai nākotnē izplatītu orientēšanos vairāk cilvēkiem un jaunos apvidos, un iekļaut orientēšanos Olimpiskajās spēlēs. Galvenie mērķi, kas jāsasniedz, ir:

    - organizēt dalībniekiem, amatpersonām, medijiem, skatītājiem, sponsoriem un ārējiem partneriem atraktīvas un atmiņā paliekošas augstas kvalitātes orientēšanās sacensības

    - izveidot TV un internetam pievilcīgas IOF sacensības.

    Mēs centīsimies lai:

    palielinātu mūsu sporta veida skatāmību, organizējot mūsu sacensības tuvāk vietām, kur ir daudz cilvēku,

    izveidot mūsu sacensību centrus atraktīvākus, pievēršot lielāku uzmanību to iekārtojuma dizainam un kvalitātei,

    uzlabotu atmosfēru un satraukumu sacensību centrā, izveidojot startu un finišu sacensību centrā,

    palielinātu televīzijas un citu mediju uzmanību, pārliecinot, ka mūsu sacensības dod vairāk un labākas iespējas, lai veidotu satraucošas sporta programmas,

    uzlabotu mediju apkalpošanu ar labāku rūpēšanos par mediju pārstāvju vakadzībām (komunikāciju iespēju, piekļūšanas dalībniekiem startā/finišā un mežā, nepārtrauktas starplaiku informācijas, ēdināšanas un dzirdināšanas u.t.t. ziņā),

    pievērstu vairāk uzmanības mūsu sponsoru un ārējo partneru veicināšanai, sakarā ar mūsu IOF sacensībām.

    Mēs, IOF locekļi, ka šos mērus ievēros visi IOF sacensību rīkotāji nākotnē.”

     

    4.pielikums:

    Latvijas čempionāti (programma, pieteikumi LČ OTD rīkošanai)

    Latvijas čempionātu OTD sacensības var rīkot jebkurš Latvijas OS klubs ciešā sadarbībā ar jebkuru Latvijas ISK u.c. ieinteresēto institūciju.

    Latvijas čempionātu OTD sacensības var arī rīkot jebkurš Latvijas ISK. Tuvākajam OS klubiem ir jāsniedz ISK visa veida praktiskā palīdzība (tiesneši - OTD lietpratēji, inventārs utml)

    Lēmumu par Latvijas čempionātu ikgadējo programmu pieņem LOF valde.

    Latvijas čempionāts OTD jāsarīko vasaras laikā no 1. maija līdz 30. septembrim.

    Pieteikumam rīkot Latvijas čempionātu ir jāsatur ziņas par:
    - sacensību rajonu,
    - karti,
    - atbildīgajām personām,
    - garantijām,
    - paredzamajām izmaksām, t.sk. dalības maksu,
    - papildus servisu dalībniekiem un skatītājiem,
    - iespējamiem pasākuma sarīkošanas laikiem.

    Latvijas OTD sacensību noteikumu projekts sgatavots, vadoties pēc Starptautiskās Orientēšanās federācijas OTD (IOF Trail'O) sacensību noteikumiem.

    No angļu valodas tulkoja Valdis Rukšāns (OK-Liedags)
    Sagatavoja
    Jānis Bergs (OK-Liedags)

     

    ORIENTĒŠANĀS TAKU DISTANCĒ (TRAIL-O)

       Orientēšanās taku distancē (Trail-O) - turpmāk OTD, kā orientēšanās sporta paveids citās valstīs attīstījās pēc vairāku gadu eksperimentiem dažādos mērogos, tā lai cilvēkam ar kustību ierobežojumiem, būtu pieejamas pilnvērtīgas orientēšanās sacensības un iespējams līdzvērtīgi sacensties un pat uzvarēt visveselāko un vispēcīgāko orientēšanās skrējēju.
       Īpaši saistošs un var būt noderīgs arī “veselajiem” dalībniekiem un arī izmantojams, kā iesācēju piesaistīšanas līdzeklis, tā kā orientēšanās notiek bez laika kontroles elementiem.
       Savukārt “Elites” klases u.c. aktīvie orientieristi, kas spēj pārvietoties bez palīglīdzekļiem, šo OS paveidu var iekļaut savos treniņplānos, lai pilnveidotu savas navigācijas spējas. Bet kā sacensības, var izmantot O’sprinta versiju, veicot to pašu maršrutu starp KP. Šajā gadījumā tiek ņemts vērā gan iegūto punktu daudzums, gan distancē veiktais laiks. Par nepareizi noteikto KP, pieskaita vienu soda minūti, kas īsajās distancēs varbūt nozīmīgi .
       Tā kā O’Taku diastanču rīkošanai, nav nepieciešami rajoni ar plašu teritoriju, līdz ar to noder skolu, sporta bāžu u.c. ietāžu pagalmi, pilsētu un lauku parki utml.
       Katram distanču plānotājam, jāņem vērā tas, ka distancei jābūt pieejamai cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kur nepieciešami braucamkrēsli, spieķi, kruķi u.c. atbalsta līdzekļi, tā arī sportistiem, kuri pārvietojas bez palīglīdzekļiem.


       Līdz ar to šis orientēšanās veids ir visaptverošs, jo tajā neieviešas nekādas variācijas, kas diskriminētu personas ar pārvietošanās spēju ierobežojumiem, bet tieši otrādi - visus vieno. Tāpēc, ka šajā OS veidā nav vajadzības klasificēt pēc vecuma un dzimuma.
       Veselajiem cilvēkiem ir jāievēro pavisam vienkāršs noteikums - jāsacenšas uz vienādiem noteikumiem bez priekšrocības.

    ORIENTĒŠANĀS TAKU DISTANCĒ (OTD)

    Instrukcija sacensību rīkotājiem, treneriem, skolotājiem sportistiem u.c. interesentiem

       Orientēšanās Taku distancē (Trail-O) ir visjaunākais no orientēšanās sporta (OS) paveidiem, kuru ir atzinusi Starptautiskā Orientēšanās federācija (IOF).
       Distances tiek iekārtotas tā, lai tās spētu veikt jebkurš dalībnieks - gan tie kas pārvietojas bez palīglīdzekļiem, gan arī tie kuri par pārvietošanās līdzekļiem lieto braucamkrēslus vai trīsriteni, pārvietojas ar kruķu, spieķu pavadītāja rokas atbalsts u.c. atbalsta līdzekļu palīdzību.

    1.att.

       Šī OS paveida būtība ir tāda, kad dalībniekam ir jāpārvietojas tikai pa takām, celiņiem, ietvēm utml. vai pa marķējumu. Marķētos posmus sauc par “takām”.
       Tiem dalībniekiem, kuri pārvietojas bez atbalsta līdzekļiem strikti jāievēro šī OS paveida noteikumu prasības un nedrīkst pārvietoties citur (t.i. noejot nost no takām, ietvēm, celiņiem vai marķētā posma) , kā arī nedrīkst pieiet pie KP karodziņiem.
       Šo prasību neievērošanas gadījumā dalībnieks tiek sodīts ar diskvalifikāciju.
       Distancē patērētais laiks no starta līdz finišam, ja netiek pārtērēts kontrollaiks, dalībnieka rezultātu neiespaido.
       Dalībnieka uzdevums ir noteikt kurš no vairākiem KP karodziņiem dabā, atbilst KP aplīša centram kartē (skat 1. attēlu). Par precīzi pateiktu lēmumu dalībnieks saņem vienu punktu.
       Gadījumā, ja diviem vai vairākiem dalībniekiem ir vienāds punktu skaits, tad augstāku vietu ieņem tas dalībnieks, kurš īpašajā “LAIKA KP” visātrāk ir pieņēmis pareizo lēmumu.

    DISTANCE
       Orientēšanās taku distance sastāv:
    - no starta vietas;
    - lēmuma pieņemšanas punktiem KP rajonos;
    - finiša;
    - lēmuma pieņemšanas punkti LAIKA KP rajonā.

       Dalībnieks distancē pārvietojas tikai pa takām, celiņiem, ietvēm utml vai marķējumu jebkurā virzienā, netraucējot citus dalībniekus.
       Vietas (takas, celiņi utml), kur dalībniekam aizliegts pārvietoties, kartēs tiek pārkrustotas ar sarkanu krāsu vai dabā norobežotas ar lentām.

    KARTES
       Tā kā šim orientēšanās sacensību paveidam nav nepieciešami plaša apvidus teritorija, tāpēc var lietot kartes mērogā 1:5000 un pat plašākā mērogā.
       Drīkst arī orientēšanās skrējiena kartes 1:15000 un 1:10000 ar krāsaino kopētāja palīdzību transformēt 1:5000 vai plašākā mērogā.
       Kartēs tiek attēloti starts (vienādmalu trijstūris), visi KP (aplīši) ar to kārtas numuriem un mērķis (divi koncentriski aplīši).
       KP aplīšiem ir jābūt 4 mm diametrā.
       Kartēs tiek iedrukātas vai uzlīmētas KP leģendas.
       Kartē KP numuram pie aplīša, jābūt nodrukātam tā, lai tas norādītu lēmuma pieņemšanas vietu, no kura ir jānovēro KP karodziņi. T.i. numurs jādrukā tieši tajā KP apļa pusē (skat. 1. attēla kartes fragmentā). Izņēmums varētu būt tikai tādā gadījumā ja KP aplīši ir ļoti tuvi viens otram, tad lēmuma pieņemšanas vieta parast ir starp abiem aplīšiem, pie tuvākā ceļa laukuma vai tml.

    KP LEĢENDAS
       KP leģendas ir īss KP prizmas atrašanās vietas apraksts ko nav iespējams salasīt kartē.
       Augsta mēroga sacensībās lieto īpašu KP leģendu simbolu veidā, kas novērš valodu barjeru.
       Iesācēju un tautas sacensībās, lietojot simbolu leģendas blakus tām jāpevieno vārdiskais KP vietas apraksts.
     
    2. attēls

    3. attēls

       Simbolu tabulā kolonā “B”, bet vārdiskajās leģendās iekavas (klasiskajās sacensībās “KP kods”) ievieto informāciju par KP karodziņu skaitu.
       Piemēram: AB atbilst 2 KP karodziņi (skat. 10. attēlu), AC atbilst 3 KP karodziņi (skat. 11. attēlu), AD - 4 KP karodziņi (skat. 12. attēlu), AE - 5 KP karodziņi (skat. 13. attēlu).
    KP leģenda norāda tikai tā KP karodziņa atrašanās vietu, kura atbilst aplīša centram kartē; (skat. 2.,3. un 10. – 13. att.)

    LĒMUMA PIEŅEMŠANAS VIETA (punkts)

    4. attēls

       KP rajonā lēmuma pieņemšanas vieta (punkts) ir atzīmēta dabā, bet netiek parādīta kartē.
       Tā tiek iekārtota pie tuvākajām takām, celiņiem, laukumiem utml, kur iespējams novietoties ar braucamkrēsliem un labi saredzēt KP karodziņus.
       Lēmuma pieņemšanas vietā ir norāde, zemē iedzīts mietiņš ar plāksnīti (10 x10 vai 15 x 15 cm) uz kuras uzrakstīts KP kārtas numurs (skat. 4. attēlā).
       KP ir jānovēro tikai no lēmuma pieņemšanas vietas.
       Dalībniekiem, kuri spēj pārvietoties bez palīglīdzekļiem, nedrīkst izmantot savas pārvietošanās spēju priekšrocības.
       Pieiet pie KP karodziņiem STINGRI AIZLIEGTS.
       Šo prasību neievērošanas gadījumā dalībnieks tiek sodīts ar DISKVALIFIKĀCIJU.

       Starptautiskajās un augsta ranga sacensībās, katras klases distancei ir plāksnīte attiecīgā krāsā.
       Sacensībās kuru programmā ir vairākas klašu distances, uz viena mietiņa drīst būt vairākas plāksnītes uz kurām tiek norādīts attiecīgās klases distances KP kārtas numurs.
       Lēmunma pieņemšanas vietas norādei ir jābūt spilgtā, no apkārtējās vides atšķirīgā krāsā, lai dalībnieks spēj to ieraudzīt no liela attāluma.
       KP karodziņi tiek atzīmēti precīzi no lēmuna pieņemšanas vietas (t.i. no mietiņa) no kreisās uz labo pusi ar burtiem “A”, “B”, “C” utt.
       Lēmums par pareizo KP karodziņu dalībniekam ir jāpieņem skatoties tieši no šīs vietas.

             
    5. attēls                                                                            6. attēls

       Uz KP karodziņu virsmā to apzīmējumi “A”, “B”, “C” utt netiek attēloti tāpēc, ka tas ir jānosaka pašam sacensību dalībniekam.
       UZMANĪBU!!! KP apzīmējumi ir jānosaka precīzi no lēmuma pieņemšanas vieta (punkta) un nekur citur.
       Pilnīgi pietiek pat vienu soli sāņus no šīs vietas, lai kļūdītos.
       Piemēram: “B” KP var izskatīties par “A” KP, “D” KP par “E” KP vai savādāk (skat. 6. attēlā).

    KONTROLPUNKTI


    7. attēls

       KP karodziņi nedrīkst plīvot no vēja iedarbības, tāpēc ieteicams tos uzlīmēt uz cieta kartona pamatnes.
       Drīkst arī lietot no auduma izgatavotās KP prizmas.
       KP rajonā iekārto no 2 - 5 KP karodziņiem, atkarībā no sacensību mēroga un dalībnieku pieredzes.
       Kreisā pusē tālākais KP karodziņš ir “A”, nākamais pa labi “B”, nākamis pa labi “C” utt līdz labājā pusē tālākais KP karodziņš ir“E” (gadījumā, ja KP rajonā ir 5 KP karodziņi) (skat. 5. un 6. attēlus)..
        Dalībniekam ir jānosaka, kurš no tiem atbilst KP aplīša centram kartē.
      Savu lēmumu dalībnieks nosaka ar savu kompostieri vai citu atzīmēšanās ierīci, kuru atļāva lietot sacensību galvenais tiesnesis, atzīmējoties savā kontrolkartiņā.
       Iesācēju sacensībās KP rajonā pietiek ir ar diviem vai trīs KP karodziņiem.
       KP karodziņiem ir jābūt standarta augstuma, apm. 0.5 m virs attiecīgā objekta.
       KP karodziņu ir skaidri jāsaredzi arī maza auguma un braucankrēslos sēdošajiem dalībniekiem.
       Tāpēc, distaņču iekārtotājam no lēmuma pieņemšanas vietas OBLIGĀTI jāpārbauda visu KP karodziņu redzamība PIETUPJOTIES.
       Nav obligāti jāredz visa KP karodziņa virsma. Piemēram: KP kas atrodas bedrē, ieplakā, starp vai aiz objekta. Svarīgi, lai KP karodziņš būtu viegli saskatāms (skat. 8. attēlā).


    8. attēls

    KONTROLKARTIŅA

    9. attēls

       Dalībniekam tiek izsniegta īpaša kontrolkartiņa, kuras KP rūtiņu daļa ir dubultota (skat. 9. attēlā).
       Pēc finiša kontrolkartiņas KP rūtiņu pasaknīša daļa paliek pie dalībnieka.
       Kontrolkartiņā, katra KP līnija sastāv no 2 - līdz 6 rūtiņām un ir apzīmēta ar alfabēta burtiem. Ja ir 6 rūtiņas, tad “A”, “B”, “C”, “D”, “E” un viena tukša rūtiņa.
       Augsta mēroga sacensībās (piem. valsts čempionātos un augstāka ranga sacensībās) distancē mēdz būt tā, ka tiek iekārtoti viltus KP. Tas nozīmē, ka neviena no KP prizmām, neatbilsts KP aplīša centram kartē. Tad dalībnieks veic atzīmi attiecīgā KP līnijas tukšajā rūtiņā (skat 14. attēlu).
       Katrā KP līnijā drīkst būt tikai viena atzīme. Tāpēc ieteicams dalībniekiem nesteigties ar lēmuma pieņemšanu.
       Ja attiecīgā KP līnijā ir divas vai vairāk atzīmes, tad dalībnieks saņem nulle punktu
    , arī pat tādā gadījumā, ja viena no atzīmēm ir pareizajā rūtiņā.


    10. attēls


    11. attēls


    12. attēls


    13. attēls


    14. attēls

       Ja neviens no KP karodziņiem neatbilst, KP aplīša centram kartē, tad kotrolkartiņā ir jāatzīmējās attiecīgās līnijas tukšajā rūtiņā (skat. 14. attēlā).

    LAIKA KP
       Laika KP iekārto vai pirms starta, vai distancē, vai arī pēc finiša.
       Pēdējās rekomendācijas no OTD (Trail’O) speciālistiem ir tādas, ka laika KP vislabāk iekārtot pēc finiša, jo gan pirms starta, gan distancē var rasties sastrēgumi, kā rezultātā iespējama nervoza atmosfēra.
       Laika KP lēmuma pieņemšanas vietā, tiesnesis izsniedz vai novieto dalībniekam priekšā (ja roku kustība ierobežota) noorientētu karti un vienlaicīgi palaiž sekunžrādi.
       Sekunžrādis tiek apturēts tad, kad dalībnieks pasaka savu lēmumu.
    Lēmumu dalībnieks pasaka, parādot plāksnīti ar atbilstošo burtu vai arī sniedz mutisku atbildi izmantojot starptautisko fonētisko alfabētu (Alpha, Bravo, Charlie, Delta, Echo).
       Piezīme:
    Latvijā var arī lietot latviskos vārdus. Piemēram: (Aldis, Baiba, Cālis, Daina, Ezis). Taču pirms sacensībām obligāti ir jāinformē dalībnieki. J.B.
       Lēmumu dalībnieks mainīt nedrīkst.
       Maksimālais lēmuma pieņemšanas laiks 60 sekundes.

       Tiesnesim ir jābrīdina, kad pagājušas 50 sekundes.
       Pareizas atbildes gadījumā, laikā no 1 līdz 60 sekundēm, tiek ieskaitīts viens punkts un fiksēts lēmuma pieņemšanas laiks, noapaļojot līdz 1 sekundes precizitātei.
       Nepareizas atbildes gadījuma punktus neieskaita un pieraksta 60 sekundes.
       Ja 60 sekunžu laikā atbildes nav, tad 0 punktu un 120 sekundes. Laiks un atbildes rezultāts tiek fiksēts.
       Ja sacensībās ir vairāki laika KP, tad laiks, kas patērēts visos laika KP, tiek summēts.
       Laika KP apļi nedrīkst būt attēloti dalībnieku distances kartēs.

    DISTANCES KONTROLLAIKS
        Kontrollaiks tiek noteikts, vadoties pēc apviduss grūtības pakāpes un ceļu (taku) stāvokli un kvalitāti, rēķinoties ar to, lai pat vismazkustīgākais dalībnieks varētu tajā iekļauties. (Apm. 30 minūtes uz 1 km).
       Jebkura dalībnieka aizkavēšana rīkotāju kļūdas vai cita, no dalībnieka neatkarīga iemesla dēļ, patērētais laiks tiek fiksēts un kontrollaiks attiecīgi tiek pagarināts.
       Ja ņemot vērā visas aizkavēšanās , dalībnieks tomēr ir pārtērējis kontrollaiku, tad viņš tiek sodīts
       Par katrām pilnām un nepilnām 5 minūtēm, dalībniekam no rezultāta atskaita vienu punktu.

    FIZISKĀ PALĪDZĪBA UN DALĪBNIEKA PAVADĪŠANA
    Katrs dalībnieks, kam nepieciešama pavadība, jāpavada fiziski veselam cilvēkam. Rīkotāji pēc īpašas vienošanās var piedāvāt pavadoņus. Dalībnieku un to pavadoņu fiziskā spējas nedrīkst ietekmēt sacensību rezultātus.
    Pavadonim jāseko dalībnieku instrukcijām bez komentāriem un jāsniedz visa nepieciešamā tikai fiziskā palīdzība, bet nekāda cita veida palīdzība;
    Pavadoni drīkst nozīmēt sacensību rīkotāji (ieteicams izlozes veidā un censties lai nebūtu paziņas, radinieki utml).
       Pavadonim jāpilda visas dalībnieku prasības un instrukcijas bez komentāriem arī tādā gadījumā, ja dalībnieks liek iebraukt aizliegtā zonā, kurā viņu var diskvalificēt;
    Jāsniedz visa nepieciešamā fiziskā palīdzība, lai dalībnieks varētu pārvietoties , kā arī jārada ērtības, vai jāatzīmējas kontrolkartiņā tikai dalībnieka vārdā;
    Stingri aizliegta cita veida palīdzība: ceļa izvēle, laika aprēķins, kartes lasīšanas, lēmuma pieņemšana u.c. kas saistās ar orientēšanos
    ;
       Dalībniekiem jāgādā par pavadoņu ērtībām. Braucamkrēsliem jābūt ar rokturiem.
    Priekšējo riteņu diametram jābūt ne mazākam par 12 cm.

    MEHĀNISKIE PALĪGLĪDZEKĻI
       Pie vispāratzītiem pārvietošanās līdzekļiem pieder braucamkrēsli, kam kustību rada dalībnieks vai pavadonis., braucamkrēsli ar elektrodzinēju, roku un kāju velosipēdi (arī trīsriteņi), spieķi, kruķi vai pavadoņa rokas atbalsts;
       Aizliegts transporta līdzeklis ar iekšdedzes dzinēju, kā arī ar elektrodzinēju ja tajā ir vairāk par vienu sēdvietu;
       Sacensību dalībnieku aizkavēšanās, kas radusies, kāda dalībnieka braucamkrēslu salūzšanas gadījumā, laiks ir jāfiksē un jāpieskaita pie kontrollaika.
       Piezīme
    Pavadītājs, tiesnesis, OS treneris vai jebkurš OS lietpratējs, drīkst sniegt sekojošas konsultācijas:
    v - Palīdzēt noorientēt karti;
    v - Apmācīt salīzināt karti ar apvidu un otrādi, lasīt karti;
    v - Parādīt kartē dalībnieka atrašanas vietu, paskaidrot par ceļu izvēles variantiem;

       STINGRI AIZLIEGTS Lēmuma pieņešanas punktā, dalībnieka vietā pieņemt lēmumu!

       Izraksts no IOF karšu komitejas 2000. gada instrukcijas “International Specification for Orienteering Maps” 7. punkta:
    7. OTD karšu un to apzīmējumu specifika
    7.1. Ievads

    Pat starptautiskā līmeņa sacensībās OTD karšu apzīmējumi tiek bāzēti uz O’skrējēju orientēšanās karšu apzīmējumiem ar nelielām izmaiņām.
    OTD vajadzīga karšu un apvidus interpretācija dalībniekiem ir uz ceļiem taciņām un marķētiem posmiem. Marķētos posmus arī sauc par “takām” un ieteicams tos attēlot arī kartēs.
    Dalībniekiem nav atļauts apmeklēt apvidu ārpuss ceļa vai takām, līdz ar to tam ir liela nozīme šī orientēšanās paveida kartogrāfijas specifikā.
    Sacensību apvidus ir takām pieguļošā apkārtne apmēram 50 metru uz katru pusi.
    Salīdzinot ar klasisko orientēšanos, OTD vajag orientēties nelielā apvidū, līdz ar to nepieciešama karte plašākā mērogā, tāpēc tajā apvidus objekti (orientieri) tiek attēloti detalizētāk.
    Kartē ir jāatēlo tie apvidus objekti (orientieri), kādi ir saskatāmi no ceļiem un takām.
    Apvidus objekti (orientieri), kas nav saredzami no ceļiem vai takām, kartēs nav jāatēlo, it īpaši, ja to iekļaušana traucē redzamo apvidus objektu (orientieru) attēlošanu kartē.
    Tā kā OTD piedalās arī dalībnieki, kuri pārvietojas braucamkrēslos u.c. pārvietošanās palīglīdzekļiem, tāpēc kartēs nepieciešams attēlot ceļu un taku pakāpienveida posmus, kas apgrūtina pārvietošanos. Līdz ar to tiek ieviesti papildus apzīmējumi.
    7.2. Saturs
    OTD karšu apzīmējumi ir tādi paši, kā O’skrējēju kartēs. Atsevišķas atšķirību variācijas un par papildapzīmējumiem lasiet nākamajos punktos.
    7.3. Mērogs
    Starptautiskā līmeņa OTD sacensībām kartes mērogam ir jābūt 1:5000.
    Apzīmējumu izmēri, līnijas un līniju rastri ir par 100% lielāki nekā tie, kurus lieto 1:15000 mēroga O’skrējēju kartēs.
    Piezīme:
    Zemāk par IOF līmeņa sacensībām, Latvijas apstākļos ir pieļaujami 1:4000, 1:3000 un pat plašākā mērogā kartes. Kartes mērogu ieteicams izvēlēties kartes autoram, atkarībā no sacensībām izmantojamās apvidus teritorijas lieluma un apvidus objektu (orientieru) daudzuma, kuri ir labi saredzami no ceļiem un takām. J.B.
    7.4. Augstumlīkņu intervāls (atstarpe)
    Augstumlīkņu atstarpe OTD kartēs jāievēro tās pašas prasības, kā O’skrējēju kartēs.
    Piezīme:
    Latvijas apstākļos atkarībā no izvēlēta sacensībām apvidus teritorijas un nelīdzenumu lieluma un cik izteiktas ir tā formas, drīks lietot pat ar h ~ 1 metru atstarpi . J.B.
    7.5. Iespiešana un pavairošana
    Pēc OTD sacensību noteikumu 1.1.3. punkta ir atļauts palielināt esošo orientēšanās karšu mērogu un sacensību kartes var tikt izgatavotas ar krāsaino kopēšanu.
    Pēc vienas kartes palielināšanas, sacensību distanču priekšniekam jāpārbauda vai atsevišķi apzīmējumi ir labi salasāmi. Īpaša uzmanība ir jāpievērš punktveida apvidus objektiem (orientieriem) un tikai pēc tam sākt kartes pavairošanu.
    7.6. Ieteicamie apzīmējumi
       7.6.1. O’skrējēju karšu apzīmējumi, paplašinot kartes mērogu no 1:15000 uz 1:5000 tiek palielināti par 100%, kopā ar sekojošiem labojumiem:
       Galvenie labojumi.
    Apzīmējumi 406 un 407 (pamežs, lēna skriešana) tiek izdzēsti, jo OTD tie nav vajadzīgi.
    Apzīmējumi 405, 408, 409 un 410 OTD kartēs maina savu nozīmi:

    Citi labojumi.
       Sekojošie apzīmējumi atšķirībā no O’skrējēju kartes parāda tikai objekta (orientiera) atrašanās vietu, nevis pārvietošanās ātrumu vai pārvarēšanas iespējas.

       Apvidus ar ļoti izteiktu purvu, ko var identificēt pēc apūdeņotas veģitācijas vai brīva ūdens uz kailas zemes, aplūdušas pļavas utml. (Melno kontūrlīniju var izdzēst, jo tā nav vajadzīga).

       Apvidus ar izteiktu purvu, kuru var identificēt pēc veģitācijas.


    7.6.2. OTD disciplīna specifiskie apzīmējumi
    Dalībniekiem pārvietojas braucāmkrēslos, vai ar citiem pārvietošanās palīglīdzekļiem, OTD kartēs ir jāparāda ar īpašiem apzīmējumiem pārvietošanās iespējas pa ceļiem, takām un taciņām.


    Dabisks vai mākslīgs pakāpiens, vai arī šķēršļains taku posms, kuru ratiņkrēslā iespējams pārvarēt tikai ar fizisko palīdzību.
    Apzīmējums ir melna šķērslīnija uz ceļa, takas vai taciņas.

    Dabisks vai mākslīgs pakāpiens, vai arī šķēršļains taku posms, kuru ratiņkrēslā ir ļoti grūti vai arī neiespējams pārvarēt pat ar fizisko palīdzību.
    Apzīmējums ir melna šķērslīnija uz ceļa, takas vai taciņas.


    Sagatavošanā izmantoti IOF OTD komitejas, Lielbritānijas, Beļģijas, Zviedrijas, Ukrainas, Krievijas, Lietuvas u.c. valstu NOF OTD komisiju materiāli un ilggadīgā darbā iegūtā pieredze, strādājot par treneri, sporta tiesnesi, sacensību rikotāju un kartogrāfu.

    Jānis Bergs
    No angļu valodas tulkoja Valdis Rukšāns

    Rezultāti, kartes:

    29.07.2006. Latgales invalīdu 16. Sporta spēles OTD