Elektriskā strāva

Elektronika – Elektriskā strāva (elektrība)

Strāvas stiprumsSpriegums | Pretestība | Elektriskā jauda | Elektroenerģija

Elektriskā strāva – daļiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma. Elektriskā strāva var plūst tikai vielās, kas ir vadītāji (labi vada elektrisko strāvu, t.i. tajos ir pietiekams daudzums brīvu lādiņnesēju, kas var pārvietoties makroskopiskā attālumā).
Elektroenerģijas avots rada elektrisko lauku, kura spēks izraisa lādiņnesēju kustību (plūst strāva).

Par elektriskās strāvas virzienu pieņemts uzskatīt pozitīvo lādiņnesēju kustības virzienu (no + uz -), lai gan lādiņnesēji ir brīvie negatīvie elektroni metālā, pozitīvie un negatīvie joni gāzēs, šķidrumos, plazmā u.tml.

Līdzstrāva (DC) un maiņstrāva (AC)

Līdzstrāvā (DC) elektroni plūst vienā virzienā – no strāvas avota viena pola uz otru polu. Piem., baterijās.

Maiņstrāvas (AC) stiprums un virziens periodiski mainās. Sadzīves elektrotīklā izmanto maiņstrāvu ar spriegumu 230V un 50Hz frekvenci (Eiropas standarts). Tas nozīmē, ka strāva 1 sekundē 50 reižu plūst vienā virzienā un 50 reižu otrā virzienā. Maiņstrāvas avotam nav polu.

Daudzās ierīcēs ir barošanas bloks, kas maiņstrāvu pārvērš līdzstrāvā (televizoram, datoram u.c.).

Saules paneļu vai vēja ģeneratoru saražoto un akumulatoros uzkrāto 12V vai 24V līdzstrāvu ir jāpērvērš 230V, 50Hz maiņstrāvā, lai varētu lietot mājas elektroierīces.

Lētākie DC-AC inverteri (strāvas pārveidotāji no līdzstrāvas uz maiņstrāvu) izejā dod maiņstrāvu ar modificētu sīnusa vilni (modified sine), kuru var izmantot apgaismojumā, telefonu un portatīvo datoru lādēšanai, bet elektromotori (piem. urbis) un dažādas elektriskas ierīces (piem. televizors) var nedarboties un iespējami to bojājumi.
Lai darbotos visas sadzīves elektroierīces, ir jālieto vairākas reizes dārgāki inverteri ar “tīru”sīnusa vilni (pure sine wave), kuriem viļņa kropļojumi (wave distortion) nepārsniedz 3-5%.