7. Arduino – Ultraskaņas attāluma sensors

ElektronikaArduinoSensoriAttāluma un šķēršļu sensori

Arduino 7. nodarbība

Šajā nodarbībā iemācīsimies kā Ultraskaņas attāluma sensors HC-SR04 darbojas ar Arduino mikrokontrolieri.

Nepieciešamie komponenti

  1. Arduino kontrolieris (piem. Uno, Nano)
  2. Ultraskaņas sensors HC-SR04
  3. Bredbords 400 punktu Half+
  4. Savienošanas vadi 10cm male-male 4 gab

Savienošana

VCC -> 5V
Trig -> D2 (digital 2) vai jebkurš digitālais pins
Echo -> D3 (digital 3) vai jebkurš digitālais pins
GND -> GND

Programma

Skaņa pārvietojas ar ātrumu 340 metri 1 sekundē. Ultraskaņas sensors izsūta sinālu (Trig) un pēc brīža to saņem atpakaļ (Echo). Šo laiku (duration) mēra mikrosekundēs (μs, miljonā sekundes daļa). Tātad skaņas ātrums ir 0.034 cm 1 μs un distanci cm aprēķinām laiku μs (duration) reizinot ar 0.034 un dalot ar 2 (jo skaņai jāveic arī ceļš atpakaļ no šķēršļa).

/*
* Ultrasonic Sensor HC-SR04 - Arduino
*/
const int trig = 2; // Digital pin for Trig
const int echo = 3; // Digital pin for Echo
long duration; // Variable long integer
int distance; // Variable integer
void setup() {
  pinMode(trig, OUTPUT); // Set Trig pin as Output
  pinMode(echo, INPUT); // Set Echo pin as Input
  Serial.begin(9600); // Start serial communication
}
void loop() {
  digitalWrite(trig, LOW); // Clear Trig pin
  delayMicroseconds(2);
  digitalWrite(trig, HIGH); // Set Trig pin HIGH for 10 micro seconds
  delayMicroseconds(10);
  digitalWrite(trig, LOW);
  duration = pulseIn(echo, HIGH); // Sound travel time in microseconds
  distance= duration*0.034/2; // Calculate distance in cm (sound speed 340m per sec.)
  Serial.print("Distance: "); // Print distance to Serial Monitor
  Serial.print(distance);
  Serial.println(" cm"); // ln - next line
  delay(1000); // Pause 1000 milisec. or 1 sec.
}

Mērījumi

6. Arduino – Tumsas sensors ar fotorezistoru

Elektronika – Arduino – Tumsas sensors ar optisko rezistoru

Arduino 6. nodarbība

Šajā nodarbībā iemācīsimies kā darbojas fotorezistors (optiskais rezistors) un izgatavosim tumsas sensoru, kurš iededz gaismas diodi.

Nepieciešamie komponenti

  1. Arduino kontrolieris (piem. Uno, Nano) ar USB kabeli
  2. Bredbords 400 punktu Half+
  3. Savienošanas vadi 10cm male-male 5 gab
  4. LED gaismas diode 1 gab.
  5. Rezistori 10KΩ 1 gab., 330Ω 1 gab.
  6. Fotorezistors (optiskais rezistors) 1 gab.

Skaidrojums

Fotorezistoram (optiskajam rezistoram) pretestība mainās atkarībā no gaismas daudzuma. Mainīgā pretestība ļauj izmainīt strāvas spriegumu, kuru var nolasīt ar Arduino mikrokontrolieri kā Analogo vērtību. Programmā norādām vērtību, no kuras iedegās gaismas diode.

Slēgums

Fotorezistoram polaritāte (+ un – virziens) nav svarīga. Vienu kāju pievieno pie +, bet otru reizē caur 10KΩ rezistoru pie – un pie Analogā pina A0 (dzeltenais vads).

Var nepievienot LED gaismas diodi (ar 330Ω rezistoru un oranžo vadu), jo digitālais pins D13 ir mikrokontrolierī savienots ar iebūvēto gaismas diodi (LED_BUILTIN).

Programma

Kā pieslēgt Arduino un kā lietot Arduino IDE programmu skatiet 1.nodarbībā

Atveram Arduino IDE programmu.
Fails – Jauns
Iekopējam kodu, tad Fails – Saglabāt. Pārbaudīt, tad Augšupielādēt.

/*
 Darkness sensor - Tumsas sensors
 */
int sensorPin = A0; // analogā pina nr.
int ledPin = 13; // LED pina nr., 13 vai LED_BUILTIN
int sensorValue = 0; 

void setup() {
 pinMode(ledPin, OUTPUT); // uzstāda ledPin nr. kā izejošo
 Serial.begin(9600); // sāk seriālo komunikāciju
}

void loop() {
 sensorValue = analogRead(sensorPin); // nolasa sensora datus

 if (sensorValue < 600) { // ja mazāks par šo vērtību
 Serial.println("TUMSA!"); // drukā paziņojumu
 digitalWrite(ledPin, HIGH); // iededz LED
 }
 else { // citādi
 Serial.println("GAISMA!"); // drukā paziņojumu
 digitalWrite(ledPin, LOW); // izslēdz LED
 }
 
 Serial.print("Analog value: "); // drukā Seriālajā monitorā
 Serial.println(sensorValue); 
 delay(1000); // gaida norādītās milisekundes
}

Analogās vērtības ir no 0 līdz 1023 un proporcionālas spriegumam 0V – 5V.
Serial.println norāda, ka pēc drukāšanas, pāriet uz nākamo rindu.

Tāpat varam vērot gaismas izmaiņas arī ar Seriālo ploteri

Papildus

Izgatavosim Tumsas sensoru, neizmantojot Arduino mikrokontrolieri. To var izmantot kā 5V strāvas avotu, jeb pievienot 4.5V – 9V bateriju.

Izņemam oranžo vadu un pie LED tā vietā iespraužam dzelteno.
1. variantā LED iedegas pie gaismas, bet 2. variantā LED iedegas tumsā.

 

5. Arduino – LED spilgtuma maiņa un RGB LED

Elektronika – Arduino – LED spilgtuma maiņa un RGB LED

Arduino 5. nodarbība

Šajā nodarbībā iemācīsimies kā izmantot Arduino digitālos PWM pinus, lai mainītu strāvas spriegumu, tā izmainot gaismas diodes spilgtumu. Iepazīsimies ar 3-krāsu gaismas diodēm (RGB LED).

Digitālā PWM ieeja/izeja

PWM (Pulse Width Modulation) ir Signāla ilguma modulācija, kur mainot 5V un 0V ilguma attiecību, iegūst dažādus strāvas spriegumus no 0V – 5V.
Digitālie PWM pini uz Nano ir D3, D5, D6, D9, D10, D11, un uz Uno attiecīgi ~3, ~5, ~6, ~9, ~10, ~11.

Nepieciešamie komponenti

  1. Arduino kontrolieris (piem. Uno, Nano) ar USB kabeli
  2. Bredbords 400 punktu Half+
  3. Savienošanas vadi 10cm male-male 4 gab
  4. LED gaismas diode 1 gab.
  5. 3-krāsu LED gaismas diode 1 gab.
  6. Rezistori 330Ω 1 gab.

Slēgums

Gaismas diodes (-) slēdzam caur rezistoru pie – (GND), bet (+) pie digitālā PWM pina  D9 (vai ~9).

Programma

Kodu var atvērt no:
Fails – Piemēri – 01. Basics – Fade

int led = 9; // PWM pins LED pievienošanai
int brightness = 0; // uzstāda led sākuma spilgtumu
int fadeAmount = 5; // par cik punktiem mainās spilgtums
void setup() {
 pinMode(led, OUTPUT); // uzstāda led pinu kā izejošo
}
void loop() { // Sāk ciklu, kas izpildās atkal un atkal
 analogWrite(led, brightness); // uzstāda led pina spilgtumu
 brightness = brightness + fadeAmount; // palielina spilgtuma vērtību
 if (brightness <= 0 || brightness >= 255) { // maina spilgtuma virzienu
 fadeAmount = -fadeAmount; // samazina spilgtuma vērtību
 } 
 delay(30);
}

Augšupielādējam kodu.
Gaismas diodes spilgtumam ir jāmainās uz gaišāku un tumšāku.

3-krāsu gaismas diode (RGB LED)

RGB LED ir gaismas diodes, kuras sastāv no 3 atsevišķām gaismas diodēm – sarkanās (R), zaļās (G) un zilās (B), kurām ir kopējs katods (-) vai anods (+).

Slēgums 2

Pieslēdzam 3-krāsu gaismas diodes garāko kāju (-) caur rezistoru pie – (GND), bet pārējās 3 kājas pie digitālajiem PWM piniem – D9, D10 un D11 (vai ~9, ~10 un ~11).

Sākumā mēģināsim iegūt pēc kārtas dažādas krāsas pilnā spilgtumā – sarkanu, dzeltenu, zaļu, gaiši zilu, tumši zilu, violetu un baltu. Katru 2 sekundes.

const int ledR = 9; // sarkanās krāsas digitālā pina nr.
const int ledG = 10; // zaļās krāsas digitālā pina nr.
const int ledB = 11; // zilās krāsas digitālā pina nr.
void setup() {
 pinMode(ledR, OUTPUT); //uzstāda ledR pinu kā izejošo
 pinMode(ledG, OUTPUT); //uzstāda ledG pinu kā izejošo
 pinMode(ledB, OUTPUT); //uzstāda ledB pinu kā izejošo
}
void loop() {
 digitalWrite(ledR, HIGH); // iededz ledR, sarkans
 delay(2000); // gaida 2 sekundes
 digitalWrite(ledG, HIGH); // iededz ledG, kopā dzeltens
 delay(2000); // gaida 2 sekundes
 digitalWrite(ledR, LOW); // izslēdz ledR, paliek zaļš
 delay(2000); // gaida 2 sekundes
 digitalWrite(ledB, HIGH); // iededz ledB, kopā gaiši zils
 delay(2000); // gaida 2 sekundes
 digitalWrite(ledG, LOW); // izslēdz ledR, paliek zils
 delay(2000); // gaida 2 sekundes
 digitalWrite(ledR, HIGH); // iededz ledR, kopā violets
 delay(2000); // gaida 2 sekundes
 digitalWrite(ledG, HIGH); // iededz ledG un ledB
 digitalWrite(ledB, HIGH); // kopā balts
 delay(2000); // gaida 2 sekundes
 digitalWrite(ledR, LOW); // izslēdz ledR
 digitalWrite(ledG, LOW); // izslēdz ledG
 digitalWrite(ledB, LOW); // izslēdz ledB
 delay(2000); // gaida 2 sekundes
}

4. Arduino – Digitālā seriālā nolasīšana

Elektronika – Arduino – Digitālā seriālā nolasīšana

Arduino 4. nodarbība

Šajā nodarbībā iemācīsimies ar Arduino saņemt digitālus datus no ārējas pogas vai slēdža.

Nepieciešamie komponenti

  1. Arduino kontrolieris (piem. Uno, Nano) ar USB kabeli
  2. Bredbords 400 punktu Half+
  3. Savienošanas vadi 10cm male-male 7 gab
  4. Rezistori 10KΩ 1 gab, 330Ω 1 gab
  5. Taktilā poga 1 gab.

Slēgums

Programma

Kodu var atvērt no:
Fails – Piemēri – 01. Basics – DigitalReadSerial

int pushButton = 2; // Poga pushButton pieslēgta digitālajam pinam 2 vai D2
void setup() {
 Serial.begin(9600); // Sāk seriālo komunikāciju
 pinMode(pushButton, INPUT); // Uzstādām pushButton pinu kā ievadi
}
void loop() { // Sāk ciklu, kas izpildās atkal un atkal
 int buttonState = digitalRead(pushButton); // Nolasa ievades pinu
 Serial.println(buttonState); // Drukā pogas vērtību 0 vai 1
 delay(100); // pauze milisekundēs
}

Augšupielādējam kodu un palaižam Seriālā porta monitoru. Tas drukā 0.
Nospiežot pogu, drukās 1.

Ja vēlamies, lai drukā 0 un 1 vai grafiku zīmē lēnāk, ierakstām lielāku delay (pauze milisekundēs). Piemēram 100 (o.1s) vietā 1000 (1s) vai 2000 (2s).

Papildus

Starp Serial.println un delay pieliekam dažas rindiņas, kas atšifrēs, ko nozīmē 0 un 1.

 if (buttonState == 0) { 
  Serial.println("Poga nav nospiesta"); 
 }
 else { 
  Serial.println("Poga nospiesta!"); 
 }

Papildus 2

Izmantojam iebūvēto gaismas diodi, kura savienota ar pinu 13 vai papildus piespraužam gaismas diodi ar (+) pie digitālā pina 13 (D13), bet (-) caur 330Ω rezistoru pie – (GND).

Paņemam kodu no:
Fails – Piemēri – 02.Digital – Button

const int buttonPin = 2;
const int ledPin = 13; 
int buttonState = 0;
void setup() {
 pinMode(ledPin, OUTPUT);
 pinMode(buttonPin, INPUT);
}
void loop() {
 buttonState = digitalRead(buttonPin);
 if (buttonState == HIGH) {
 digitalWrite(ledPin, HIGH);
 } else {
 digitalWrite(ledPin, LOW);
 }
}

Ja poga būs nospiesta, iedegsies gaismas diode, citādi ne.

Papildus 3

Paņemam kodu no:
Fails – Piemēri – 02.Digital – StateChangeDetection

Tiek skaitīts, cik reizes ir nospiesta poga (HIGH), gaismas diode tiks iedegta ik pēc katriem 4 nospiedieniem.
Skatāmies rezultātu – nospiedienu skaitu: Rīki – Seriālā porta monitors.

Papildus 4

Paņemam kodu no:
Fails – Piemēri – 02.Digital – Debounce (Aizture)

Katru reizi, kad tik nospiesta poga (HIGH), gaismas diode tiks vai nu iedegta, vai izdzēsta.
Netiek izmantots Delay.

3. Arduino – Tranzistori un analogie dati

Elektronika – Arduino – Tranzistori un analogo sensoru dati

Arduino 3. nodarbība

Šajā nodarbībā iemācīsimies tranzistoru darbības principu un veikt nolasījumus no Arduino analogajiem sensoriem.

Nepieciešamie komponenti

  1. Arduino kontrolieris (piem. Uno, Nano) ar USB kabeli
  2. Bredbords 400 punktu Half+
  3. Savienošanas vadi 10cm male-male 6 gab
  4. LED gaismas diode 1 gab.
  5. Rezistori 4.7KΩ 1 gab., 1MΩ 1 gab.
  6. Tranzistors PNP (piem. S8550) 1 gab.

Skaidrojums

Tranzistorā, pievadot nelielu strāvu bāzē (vidējais elektrods) caur cilvēka ķermeni, ķēdē starp emiteri un kolektoru (malējie elektrodi) sāk plūst strāva un iedegas gaismas diode.

Slēgums

Savienojam slēgumu un tad pievienojam Arduino mikrokontrolieri datoram ar USB kabeli.

Turot brīvo vadu kontaktus pirkstos, ir jāiedegas LED gaismas diodei.

Lai nolasītu strāvas spriegumu, kāds tiek pievadīts LED gaismas diodei no tranzistora, savienojam “gaismas diodes +” ar “pinu A0” (dzeltenais vads attēlā).

Programma

Kā pieslēgt Arduino un kā lietot Arduino IDE programmu skatiet 1.nodarbībā

Atveram Arduino IDE programmu.
Fails – Jauns
Iekopējam kodu, tad Fails – Saglabāt. Pārbaudīt, tad Augšupielādēt.

/*
 Analogo sensoru dati - Analog sensor input
 */
int sensorPin = A0; // analogā pina nr.
int sensorValue = 0; 
float Voltage = 0;
void setup() {
 Serial.begin(9600); // sāk seriālo komunikāciju
}
void loop() {
 sensorValue = analogRead(sensorPin); // nolasa sensora datus
 Voltage = sensorValue * (5.0 / 1023.0); // aprēķina spriegumu
 Serial.print("Analog value: "); //drukā seriālajā monitorā
 Serial.print(sensorValue); 
 Serial.print(", Voltage: ");
 Serial.println(Voltage);
 delay(1000); // gaida 1 sekundi
}

“int” nozīmē Integer – apaļš skaitlis, bet “float” – skaitlis ar decimāldāļām aiz komata.
Analogās vērtības ir no 0 līdz 1023.
Spriegumu (Voltage) aprēķinām Analogo vērtību reizinot ar (5.0/1023.0), jo 1023 atbilst 5V spriegumam.
Serial.print drukā datus uz Seriālā porta monitoru vienā rindā, bet Serial.println norāda, ka nākamā rinda drukāsies jaunā rindā.

Ieslēdzot Seriālā porta monitoru vai ploteri, var redzēt, ka savienojot kontaktus ar pirkstiem, strāvas spriegums ķēdē palielinās līdz aptuveni 4 voltiem(V).

Papildus

Izmainīsim kodu, lai dators ziņo, kad pirksti ir pievienoti.
Iepriekš redzējām, ka pirkstu pievienošana dod analogo vērtību no 500 – 900.
Pievienosim kodam 3 rindiņas (starp sprieguma aprēķinu un Serial.print) ar “if” nosacījumu, kurš izpildās, ja vērtība pārsniedz 500.

 if (sensorValue > 500) {
 Serial.println("Pirksti pievienoti");
 }

Daži cilvēki vājāk, bet daži labāk vada strāvu, tad nosacījumu var samazināt vai palielināt.

Pamanījām arī, ka savienojot vadus, analogā vērtība ir aptuveni 1000.
Iepriekšējo 3 rindiņu vietā ieliekam 2 if nosacījumus:

 if ((sensorValue > 500) && (sensorValue < 950)) {
 Serial.println("Pirksti pievienoti");
 }
 if (sensorValue > 950) {
 Serial.println("Vadi savienoti");
 }

Tātad, ja analogā vērtība būs no 500-950, tad parādīsies uzraksts “Pirksti pievienoti”, bet ja virs 950, tad “Vadi savienoti”.

2. papildus – demonstrēt eksperimentu bez Arduino mikrokontroliera, izmantojot jebkuru strāvas avotu no 4.5V – 9V, piemēram 3 AA baterijas vai 1 kronu.

2. Arduino – LED gaismas diodes un rezistori

Elektronika – Arduino – Arduino, LED gaismas diodes un rezistori

Arduino 2. nodarbība

Šajā nodarbībā iemācīsimies kā saslēgt LED gaismas diodes, aprēķināt tām nepieciešamos rezistorus un ieslēgt tās ar Arduino programmu.

Nepieciešamie komponenti

  1. Arduino kontrolieris (piem. Uno, Nano) ar USB kabeli
  2. Bredbords 400 punktu Half+
  3. Savienošanas vadi 10cm male-male 5 gab
  4. LED gaismas diodes 3 gab.
  5. Rezistori 330Ω 3 gab. (der jebkuri rezistori ar pretestību 200Ω-680Ω)

Bredboda shēma


Bredbordā katri 5 kontakti rindā ir savienoti savā starpā. Tāpat abās malās savā starpā ir savienoti visi + un – kontakti.

Rezistoru pretestības aprēķināšana LED gaismas diodēm

Pēc Oma likuma:
Pretestība Ω = (Spriegums V – Sprieguma kritums V) / Strāvas stiprums A

LED strāvas stiprums (forward current): Ja nav norādīts, tad lieto 20mA = 0.02A.

LED sprieguma kritums (forward voltage): Ja nav norādīts, tad lieto – IR 1.5V, sarkana un oranža 2.0V, dzeltena 2.1V, zaļa 2.2V, tumši zaļa, zila un balta 3.3V, UV 3.3V, zila (430 nm) 4.6V.
(Zaļās, zilās un baltās diodes nedarbosies ar 3V spriegumu, jo nepieciešams lielāks spriegums, nekā ir sprieguma kritums)

Minimālā rezistora aprēķins LED gaismas diodēm pie 5V sprieguma:
   Sarkana (5V – 2V) / 0.02A = 150Ω
   Dzeltena (5V – 2.1V) / 0.02A = 145Ω
   Zaļa, zila, balta (5V – 3.3V) / 0.02A = 85Ω
Izvēlamies jebkuru rezistoru no 200Ω līdz 680Ω.

Pievienojot lielāku rezistoru, gaismas diode degs vājāk. Pievienojot rezistoru par mazu, tā degs spožāk vai sadegs!

Slēgums

Pieslēdzam strāvu bredbordam. 5V savienojam ar sarkano joslu (+) un GND savienojam ar zilo joslu (-). Bredborda vidusdaļā 5 punkti katrā rindā ir savā starpā savienoti un visi punkti gar līnijām (+ un -) ir savā starpā savienoti.

Pieslēdzam rezistorus – vienu kāju pie (-) un pretī otrai kājai LED gaismas diožu īsāko kāju (-). Shēmā LED saliektā kāja ir garākā (+), bet taisnā īsākā (-).

Vienai LED no garākās kājas (+) savienojam vadu ar sarkano joslu (+), bet otrās un trešās LED garākās kājas (+) savienojam attiecīgi ar Arduino digitālo pinu 2 un 3.

Pievienojot Arduino datoram, pirmā LED gaismas diode iedegas, jo tai pienāk 5V strāva.

Programma

Kā pieslēgt Arduino un kā lietot Arduino IDE programmu skatiet 1.nodarbībā

/*
* LEDs blink
*/
const int led2 = 2; // led2 digitālā pina nr.
const int led3 = 3; // led3 digitālā pina nr.
void setup() {
 pinMode(led2, OUTPUT); //uzstāda led2 pinu kā izejošo
 pinMode(led3, OUTPUT); //uzstāda led3 pinu kā izejošo
}
void loop() {
 digitalWrite(led2, HIGH); // iededz led2
 delay(1000); // gaida 1 sekundi
 digitalWrite(led2, LOW); // izslēdz led2
 digitalWrite(led3, HIGH); // iededz led3
 delay(1000); // gaida 1 sekundi
 digitalWrite(led3, LOW); // izslēdz led3
}

HIGH nozīmē 3V-5V spriegumu, bet LOW – 0V izejošo spriegumu vai 0V – 1.5V ienākošo spriegumu.

Cikls darbojas, kamēr Arduino kontrolierim ir pieslēgta strāva vai ielādēta cita programma. Atjaunojot strāvu, programma automātiski atsāk darboties.

Papildus

Kods pielāgots no:
Fails (File) – Piemēri (Examples) – 01.Digital – BlinkWithoutDelay

const int led2 = 2;
int ledState = LOW; 
unsigned long previousMillis = 0;
const long interval = 1000;
void setup() {
  pinMode(led2, OUTPUT); 
}
void loop() {
  unsigned long currentMillis = millis();
  if (currentMillis - previousMillis >= interval) {
    previousMillis = currentMillis;
    if (ledState == LOW) {
      ledState = HIGH;
    } else {
      ledState = LOW;
    }
    digitalWrite(led2, ledState);
  }
}

Šis ir veids kā neizmantot DELAY, jo tas apstādina visu programmu un nekas cits tajā laikā nevar notikt.

1. Arduino – Pieslēgšana datoram, pirmā programma

Elektronika – Arduino – Arduino pieslēgšana datoram un 1. programma

Arduino 1. nodarbība

Šajā nodarbībā iemācīsimies kā Arduino kontrolierus pieslēgt datoram.

Nepieciešamie komponenti

  1. Arduino kontrolieris (piem. Uno, Nano)
  2. USB kabelis

Programmas instalācija

Instalējam programmu Arduino IDE no oficiālās Arduino lapas:
arduino.cc/en/Main/Software

Pieslēgšana datoram

Arduino pieslēgšanai datoram izmanto USB 2.0 kabeļus:
– Nano – Mini-USB (Nano)
– Uno – B-USB (printera kabelis) vai Micro USB.

Oriģinālajiem Arduino un Genuino kontrolieriem Windows un MacOS datoros draiveri instalējas automātiski.
Citu ražotāju Arduino kontrolieriem, kuri izmanto CH340G USB kontrolieri, ir jāinstalē draiveris:
CH341 Windows | CH341 MacOS
Pēc instalēšanas ir jāpārstartē dators un tikai pēc tam jāpieslēdz USB kabelis ar Arduino kontrolieri.

Konfigurācija

Startējam Arduino IDE programmu.
Izvēlnē Rīki (Tools) – Plate (Board) – izvēlamies kontroliera nosaukumu (piem. Arduino/Genuino Uno, Arduino Nano, u.c.)

Izvēlnē Rīki (Tools) – Ports – izvēlamies atbilstošo portu (piem. Windows datoriem COM3, 4, 5 utt. vai “wch usb serial” Mac datoriem), ports parādās sarakstā, pieslēdzot Arduino.

Pārbaudam savienojumu: Rīki (Tools) – Get Board Info.

Ja rāda BoardInfo logu, tad viss ir kārtībā.

Pirmā programma

Fails (File) – Piemēri (Examples) – 01.Basics – Blink

Lai palaistu programmu, ir jānospiež poga Augšupielādēt (Upload)

void setup() {
  pinMode(LED_BUILTIN, OUTPUT); 
}
void loop() {
  digitalWrite(LED_BUILTIN, HIGH); 
  delay(1000);
  digitalWrite(LED_BUILTIN, LOW);
  delay(1000);
}

Iebūvētās LED gaismas digitālo pinu LED_BUILTIN (jeb 13) uzstāda kā izejošo (output) un tad ciklā (loop) iebūvētā LED gaisma iedegas (HIGH), gaida (delay) 1 sekundi, izdziest (LOW), gaida (delay) 1 sekundi.
HIGH nozīmē 3V-5V spriegumu, bet LOW – 0V izejošo spriegumu vai 0V – 1.5V ienākošo spriegumu.

Un tā tik ilgi, kamēr Arduino kontrolierim ir pieslēgta strāva vai ielādēta cita programma. Atjaunojot strāvu, programma automātiski atsāk darboties.

Lai apturētu programmu, ir jāuzliek cita, kura neko nedara.
Atveram un augšupielādējam:
Fails – Piemēri – 01. Basics – BareMinimum